Katram ir jāuzstājas auditorijas priekšā. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka lielākajai daļai mūsdienās to +/- māca skolā. To var atrast internetā. Grāmatās. Vatever kur. Pagaidām atstājot uztraukumus, pārliecības, humorus, valodas problēmas, gramatikas, stājas, kontaktus ar klausītājiem utml. otrajā plānā, vēlos akcentēt prezentācijas izskatu.

Nav labu vai sliktu programmu, kas domātas prezentāciju veidošanai. Ir subjektīvi ērtākas/intuitīvākas/smukākas/vieglākas utt. Es rekomendēju izmēģināt vismaz četras/piecas, jo tādējādi gana ātri(?) var saprast, kura veida tev patīk/der/dara, ko vēlies utml.
To paturot prātā, ir labas un sliktas prezentācijas. Parasti ir grūti kaut ko ieteikt, jo cilvēki pamanās uz saviem neparastajiem slaidiem slīdiem (vispār man vienalga, turpmāk lietošu “slaids”) sagāzt kko troļļu cienīgu un tad teikt “bet neviens tak` neteica, ka šitā nevar” – visu var un daži guru spēj lietas, ko parasti riskanti izmantot, pārvērst par kko lielisku. Bet tie ir GURU cilvēki.

uudrs iesaka: Ko vēlams atcerēties un izmantot, un darīt:

    IZMĒĢINĀT. Gan vairākas reizes iziet cauri, gan pārbaudīt, vai telpā esošā aparatūra un prezentācija neiznīcina ciena otru.

    SAGLABĀT. Gan e-pastā, gan flašā, gan vienkārši to veidojot.

    EKSPERIMENTĒT. Ja laiks atļauj, var apgūt jaunu programmu (ja nepārvaldi vismaz divas – žēl, žēl, bet pats vainīgs). Ja tematika atļauj, vari izmēģināt kā tas ir – prezentācija bez neviena reāli uzrakstīta vārda (tikai attēli un pati runa).

    SAPRAST. Lielākajai daļai cilvēku sākumā ir vienalga par ko tu runā. Tu un tā tava prezentācija spēs (vai nespēs) klausītājiem likt ieklausīties vai filtrēt, vai aizmigt, vai smieties, vai izmisumā spēlēt spēlītes telefonā. Vai Tevi interesētu uzzināt visu par runātāja bērnību, viņa kompānijas pedējiem 5 gadiem un tad atlikušajās 3 minūtēs ātri, ātri par jauno?

    PAREIZRAKSTĪBAS LIETOŠANA. Jā, briesmīga prezentācija var kļūt vēl traģiskāka.

    MEKLĒT. Gandrīz nekas nav tik unikāls, lai par to jau kāds nebūtu rakstījis/izteicies. Google/Bing/forumi ir ļoooooti derīgi, iemācies efektīvi meklēt un tiksi pie kaudzēm papildus info.

    OKAMAS NAZIS. Šis ir absolūti skaists princips. Tiec vaļā no visa, kas nav absolūti nepieciešams. Less is more!

Vienmēr labāk ir izskatīties labāk. Šajā gadījumā – pat ja tā ir maza prezentācija lokālā lokā – piedomāt un izdomāt, un izmēģināt.


uudrs NEiesaka un lūdz laboties: Lietas, ko vēlams neizmantot:

    DERDZĪGAS KRĀSAS. Publikai sāp. Ja domā tā pievērst uzmanību – izdevās. Tieši uz to vienu slaidu. Klausītāji parasti nav ne tik slikti, ne akli, ne slimi, ne kaut ko nodarījuši, lai viņus spīdzinātu.

    NEPIEMĒROTI FONTI. Pārsvarā domāts “nesalasāmi”.

    ŠAUSMĪGI FONI. Atkārtošos, bet ir tāda maģiska lieta, kas saucas “salasāmība”. Un ir tāds fakts, ka reti kuru uz semināru atnākušu profesoru interesē Tavs kaķis/zaķis/dārzs. Ja vien, protams, tā nav tava tēma.

    DEFAULTIE IZSKATI. Segvārds – templates. Bet šis ir individuāli, jo, piemēram, Beamer`ī nebūs daudz vietas variantiem, ja negribi burties cauri kodam. Vispār esmu novērojusi, ka konferencēs tiek izmantoti +/- oficiālie universitāšu/organizāciju paraugi. (LU sagataves – diemžēl joprojām tikai PP)

Par šīm četrām lietām es varētu runāt daudz (sakot “daudz” es domāju “Ļooooooooooti daudz”), ja kādu tas tiešām interesē – nebūšu pats labākais avots/pamācītājs, drīzāk kritiskais ļaunais cilvēks, tāpēc – lai Internets, krāsu teorija un spēks ir ar Tevi!

    TEXT TO SPEECH. Lūdzu, nevajag. Lasīt mēs visi mākam.

    INFORMĀCIJAS ČUPA. Jo viss taču ir tik nenormāli svarīgs (un visu vajag savā krāsiņā un savā fontiņā, lai auditorijai interesanti). Šis parasti ir PP noziegums, jo to ir nodevīgi viegli izveidot – datorā taču visu var izlasīt. 20 apakšpunkti, kuros prece ir labākā? Ierīces elektriskā ķēde ar 40 dažādiem elementiem? Kurš to var izprast pusminūtē? Un tas viss tikai 289 slaidos?

    INFORMĀCIJAS IZKLIEDE. Ja svarīgā formula/attēls/citāts ir 2. slaidā, bet atsauces uz to ir 15., vai tiešām jākliko cauri turp/atpakaļ? Mana personīgā pieredze saka, ka sarežģīti pierādījumi un izvedumi gluži vienkārši nav domāti prezentācijām (ar izņēmumiem). Ja klausītājs nav jomas speciālists (un reizēm – pat, ja ir), viņš gūs miglainu priekšstatu, kas tāpat būs jāprecizē vēlāk; pārējie parasti bez papildus informācijas negūs pat to.

    NEUZTVERAMI GRAFIKI UN BILDES. Jā, ekselis ir foršs. Jā, tas ļauj savienot 5 gadu datus vienā tabulā, kur katra gada rādītājiem ir vēl papildus 10 indikatori, turklāt katram vēl var piešķirt savu krāsiņu un paskaidrojumus… Jēj!
    Vēl forši ir izmantot 3D attēlus (ZOMG?, KĀPĒC????), lai attēlotu lineāras izmaiņas. Vai procentuālo sadalījumu. Vai savu kaķi vēlreiz, īpaši tiem, kam līdzi paķērušās 3D brilles.

    BLINGI. Izlaid skaņas, random slaidu pārejas, skaistus (tavuprāt) efektus, kas novērš uzmanību no tā, par/ap/ko tiek runāts!


Internetā atradu izcilu piemēru, gribētos kādreiz izmēģināt un atstāt visus vaļā mutēm:

uudra padoms – mācies no labākajiem (piemērs), mācies arī no sliktākajiem (piemērs), zini, par ko runā! Un, pirms runā, esi tiešām pārliecināts, ka tā tam visam arī jāizskatās, nevis jādedzina citiem acis un jāsien prāts mezglā!