Reiz, pēc mētāšanās pie Bābelīša, aizbraucām uz AB dambi turpināt mētāties, kad arī tika izvēlēti datumi Šmī jau kādu laiku iecerētajai Latgales ezeru tūrei. Īsumā – Latgalē ir daudz ezeru, no kuriem grupas ir savienotas ar kanāliem/purviem/nav, pa kurieni ar kajakiem var tikt cauri. Lai būtu interesantāk/vieglāk/grūtāk, daļa laivotāju uz Latgali ņēmām līdzi velo (PALDIES, Tom!).
Loģistikā, naktsvietu atrašanā un maršruta uzvēlē uzticējāmies Šmī.
Loģistikā, naktsvietu atrašanā un maršruta uzvēlē uzticējāmies Šmī.
Dalībnieki – Šmī, Aleksandra, Rihards, Štolcers, es, Laura, Paula, Jānis Selfijs Kalniņš, visi dunduri, dēles, >30°C, vasara, Latgales ezeri un fotovideotehnika.
Piektdienas rīts
Tā kā dažiem bija darbs vai citas svarīgas vietas, kur būt, ar velo uz vilcienu 9:46 centrā ieradāmies es, Andreass, Šmī un Aleksa. Štolcers aizbrauca pēc kaut kāda Iršburgera ar brieža desu un bik pavisam nokavēja vilcienu, savu somu, protams, atstājot mums.
Vilcienā izrādījās, ka NAV nevienas pašas velo novietnes un konduktoru un pasažieru viedoklis par to, kur mums likties, smagi atšķīrās. Rihards iekāpa Jāņavārtos, (kur izkāpa visdusmīgākā tante, kurai visi riteņi traucēja visvairāk), tālredzīgi novietojās vienas durvis tālāk, sadraudzējās ar Vadimu un tika pie Brūklenes.
Apmēram Ogrē mums teica, lai labāk nākam vagonā, kur iedraudzējāmies ar citiem pasažieriem, izpētījām smagās Štolcera somas saturu un, beidzot, lēni optimizējām riteņu novietojumu, konkurējot ar būdīgiem jaunēkļiem, kuri strēba lielos alus.
Tikmēr Štolcers sagaidīja derīgu autobusu un devās Maltas virzienā.
Tā kā dažiem bija darbs vai citas svarīgas vietas, kur būt, ar velo uz vilcienu 9:46 centrā ieradāmies es, Andreass, Šmī un Aleksa. Štolcers aizbrauca pēc kaut kāda Iršburgera ar brieža desu un bik pavisam nokavēja vilcienu, savu somu, protams, atstājot mums.
Vilcienā izrādījās, ka NAV nevienas pašas velo novietnes un konduktoru un pasažieru viedoklis par to, kur mums likties, smagi atšķīrās. Rihards iekāpa Jāņavārtos, (kur izkāpa visdusmīgākā tante, kurai visi riteņi traucēja visvairāk), tālredzīgi novietojās vienas durvis tālāk, sadraudzējās ar Vadimu un tika pie Brūklenes.
Apmēram Ogrē mums teica, lai labāk nākam vagonā, kur iedraudzējāmies ar citiem pasažieriem, izpētījām smagās Štolcera somas saturu un, beidzot, lēni optimizējām riteņu novietojumu, konkurējot ar būdīgiem jaunēkļiem, kuri strēba lielos alus.
Tikmēr Štolcers sagaidīja derīgu autobusu un devās Maltas virzienā.
Stacija Rēzekne2 un pilsēta
Veiksmīgi izlēcām no vilciena, devāmies ēst vīteros saslavēto Ausmeņa kebabu (manuprāt, Kebabs Parastais Normālais) un tad laiskā/ilgā ekskursijā pa Rēzeknes centru. Rihards paziņoja, ka manam aizlienētajam ritenim jāpumpē riepas, tāpēc vēlāk iepazināmies arī ar piepilsētas benzīntanka tradīcijām un paražām sūkņu/pumpju lietošanā, kuriem ir speciāls plaukts.
Veiksmīgi izlēcām no vilciena, devāmies ēst vīteros saslavēto Ausmeņa kebabu (manuprāt, Kebabs Parastais Normālais) un tad laiskā/ilgā ekskursijā pa Rēzeknes centru. Rihards paziņoja, ka manam aizlienētajam ritenim jāpumpē riepas, tāpēc vēlāk iepazināmies arī ar piepilsētas benzīntanka tradīcijām un paražām sūkņu/pumpju lietošanā, kuriem ir speciāls plaukts.
Kaut kur netālu no Maltas
Jau vilcienā sadalījām mantas (5 somas, 4 braucēji). Nobraucām ~20km līdz Vertukšņai, kur Šmī vecāki gādīgi savāca lielāko mantu daļu, atbrauca Štolcers, devāmies peldēt un cienāties ar dārgāko brieža burgeri, kādu esam ēduši. Ar foto pauzi, nenormālo karstumu, komunālo pārtiku, orientēšanos Latgalē, pārbraukšanu pāri Maltai atkal, Riharda kaskadierisma triku ātri pieveicām atlikušos ~30 km līdz kempingam, kurā gaidīja naktsvieta un laivas.
Jau vilcienā sadalījām mantas (5 somas, 4 braucēji). Nobraucām ~20km līdz Vertukšņai, kur Šmī vecāki gādīgi savāca lielāko mantu daļu, atbrauca Štolcers, devāmies peldēt un cienāties ar dārgāko brieža burgeri, kādu esam ēduši. Ar foto pauzi, nenormālo karstumu, komunālo pārtiku, orientēšanos Latgalē, pārbraukšanu pāri Maltai atkal, Riharda kaskadierisma triku ātri pieveicām atlikušos ~30 km līdz kempingam, kurā gaidīja naktsvieta un laivas.
Pirmais kempings
Saucas “Zemeņu krastiņi” – bija lieliski, izrādās, tā ir slavenā elfu māja.
Cēlām teltis, sarunājām gardas vakariņas un zemeņu dziru, mētājāmies, ārstējām Riharda kāju, gulējām uz laipas, vērojām zvaigznes, lidmašīnas, lāzeršovu un veselus 3 atpazīstamos zvaigznājus. No rīta atbrauca pārējie laivotāji, atvedot brokastu karbonādes, uzvaras šampanieti un visus citus našķus.
Saucas “Zemeņu krastiņi” – bija lieliski, izrādās, tā ir slavenā elfu māja.
Cēlām teltis, sarunājām gardas vakariņas un zemeņu dziru, mētājāmies, ārstējām Riharda kāju, gulējām uz laipas, vērojām zvaigznes, lidmašīnas, lāzeršovu un veselus 3 atpazīstamos zvaigznājus. No rīta atbrauca pārējie laivotāji, atvedot brokastu karbonādes, uzvaras šampanieti un visus citus našķus.
Laivošanas sestdiena
pēc ~10tiem izbraucām. Plānotais maršruts – prognozētajā divu gadu karstākajā nedēļas nogalē tikt līdz Zolvas ezeram.
Mēs nooooteikti neesam profesionāli airētāji, drīzāk profesionāli atpūtnieki, bet šis bija dienā totālā čillā veicams ~20 km maršruts. Ze elementi ir ezerus, sauksim tās par “savienojošajām vietām”, šturmēšana – Mordoras purvi, trubas, dūņas, rāva, dēles, augi, h/*%a, dunduri, slīkšņas, random virzieni utt.
Visa diena bija airēšana, peldēšana, smiešanās, laivas, laipas, peldēšana, airēšana, dēles, sauļošanās, visas pauzes, ēšana, smiešanās, airēšana utjpr.
pēc ~10tiem izbraucām. Plānotais maršruts – prognozētajā divu gadu karstākajā nedēļas nogalē tikt līdz Zolvas ezeram.
Mēs nooooteikti neesam profesionāli airētāji, drīzāk profesionāli atpūtnieki, bet šis bija dienā totālā čillā veicams ~20 km maršruts. Ze elementi ir ezerus, sauksim tās par “savienojošajām vietām”, šturmēšana – Mordoras purvi, trubas, dūņas, rāva, dēles, augi, h/*%a, dunduri, slīkšņas, random virzieni utt.
Visa diena bija airēšana, peldēšana, smiešanās, laivas, laipas, peldēšana, airēšana, dēles, sauļošanās, visas pauzes, ēšana, smiešanās, airēšana utjpr.
Otrais kempings
Kaut kāda izbijusi sporta bāze “Zolvas pirts”, kurā uzņemšana bija apm – “Ā, ieradāties, ok, teltis celiet kaut kur tajā galā, nepeldiet gan mums pārāk tuvu.”
Pēc trūdošo dubļdūņu slāņa nomazgāšanas – ēdiens, pirts, atpūta, viss forši. Gulēt teltī bija ārprātīgi karsti, kaut gan abas naktis Latgalē bija garo bikšu un jaku aukstas.
Kaut kāda izbijusi sporta bāze “Zolvas pirts”, kurā uzņemšana bija apm – “Ā, ieradāties, ok, teltis celiet kaut kur tajā galā, nepeldiet gan mums pārāk tuvu.”
Pēc trūdošo dubļdūņu slāņa nomazgāšanas – ēdiens, pirts, atpūta, viss forši. Gulēt teltī bija ārprātīgi karsti, kaut gan abas naktis Latgalē bija garo bikšu un jaku aukstas.
Svētdienas rīts
Katrs pamodāmies savā laikā, kad vairs nevarējām izturēt telts tropisko atmosfēru, un devāmies gulšņāt zem vienīgā tuvā koka ēnas. Kad es biju kādas 3x pārkārtojusies, pārējie sāka tiešām, tiešām mosties, iet peldēt āliņģī un apēst visas lietas.
Secinājām, ka nevaram lāga paspēt airēt vēl un vēl, tapēc laivu cilvēks mūs aizveda uz nullpunktu Zemeņos, kur mēs ar Šmī un Andreasu cepām gaļu, kamēr Laura brauca pakaļ pārējiem.
Katrs pamodāmies savā laikā, kad vairs nevarējām izturēt telts tropisko atmosfēru, un devāmies gulšņāt zem vienīgā tuvā koka ēnas. Kad es biju kādas 3x pārkārtojusies, pārējie sāka tiešām, tiešām mosties, iet peldēt āliņģī un apēst visas lietas.
Secinājām, ka nevaram lāga paspēt airēt vēl un vēl, tapēc laivu cilvēks mūs aizveda uz nullpunktu Zemeņos, kur mēs ar Šmī un Andreasu cepām gaļu, kamēr Laura brauca pakaļ pārējiem.
Svētdienas pēcpusdiena, vakars un nakts Rēzeknē
Lauras mašīnas grupa aizbrauca uz Rīgu; es, Štolcers un Rihards savus velo maģiskā kārtā ievietojām Šmī tēta mašīnā un gribējām paspēt uz vilcienu, kurš 16:50 esot Rēzeknē. Tā totāli nav, jo tas vilciens ir 16:16, ko mēs īsti nepārbaudījām, jo telefoni bija principā miruši.
Daudzsološi optimistiskākais transports izrādījās autobuss 02:00, tāpēc Štolcers atrada aptieku, lai apārstētu savu Lobstera efektu, mētājāmies pie Rimi, mētājāmies pie upes, metām pīlēm ēst, mētājāmies ar šķīvīti zālienā, gribējām slapstīties, bet bez telefona tas piesaista pārāk lielu vietējo uzmanību, izbaudīju, kā ir sēdēt sardzē tumsā, jo Andreass un Rihards aizmiga, beidzot iekļuvām gulēšanai neērtākajā autobusā pasaulē, kas tomēr uzņēma mūsu velo, un ~pēc 6iem nonācām Rīgā.
Lauras mašīnas grupa aizbrauca uz Rīgu; es, Štolcers un Rihards savus velo maģiskā kārtā ievietojām Šmī tēta mašīnā un gribējām paspēt uz vilcienu, kurš 16:50 esot Rēzeknē. Tā totāli nav, jo tas vilciens ir 16:16, ko mēs īsti nepārbaudījām, jo telefoni bija principā miruši.
Daudzsološi optimistiskākais transports izrādījās autobuss 02:00, tāpēc Štolcers atrada aptieku, lai apārstētu savu Lobstera efektu, mētājāmies pie Rimi, mētājāmies pie upes, metām pīlēm ēst, mētājāmies ar šķīvīti zālienā, gribējām slapstīties, bet bez telefona tas piesaista pārāk lielu vietējo uzmanību, izbaudīju, kā ir sēdēt sardzē tumsā, jo Andreass un Rihards aizmiga, beidzot iekļuvām gulēšanai neērtākajā autobusā pasaulē, kas tomēr uzņēma mūsu velo, un ~pēc 6iem nonācām Rīgā.
Braucām apmērām šādi: https://mapsengine.google.com/map/edit?mid=zBR6d8GyS5K0.kM2Nmkz4zJUA
Atziņas:
Tik Ļoti Laba Nedēļas Nogale;
Tik Ļoti Laba Nedēļas Nogale;
Šmī organizētie piedzīvojumi ir tiešām Piedzīvojumi. Papildus visam Foršajam bija arī karstākā nedēļas nogale LV + Āfrikas cūku mēra karantīnas zona (par kuru gan absolūti nekas neliecināja un nebrīdināja, ja neskaita mazu A4 lapiņu kkur Rēzekne2 stacijā);
B+ asinis uzvar dēļu piesūkšanās skaita sacensībā;
Es ceru, ka dabūšu īstu diplomu Riharda telts nojaukšanas profesionālajā disciplīnā;
Izvēloties šos maršrutus, rekomendēju sākt laivot jau 5dien un ilgāk baudīt laivošanu, jo transfērs uz Rīgu var nebūt teleports.
ūdrs 
Forši :)
Te bik precīzāks laivu maršruts uz otro kempingu https://www.endomondo.com/workouts/381168707/11864987
Kruts pasākums, nepamatoti aizmirsts,izcils mikroceļojumu izklaides veids. Kā arī lūdzu cienīt “lielos” strebjamos alus. 2L Piebalgas Senču ir 7x subjektīvas reizes gardāks par bildēs redzmo Lāčplēša Dzintara. Par price preformance vispār nerunāsim.
Mārci, ar price/performance viss kārtībā. Un, ko nu cilvēkiem piedāvā/viņi paņem līdzi, tas pašu ziņā. Strebjamie lielie ali vairāk bija wtf moments, jo pusvagons palīdzēja ar tiem velo, sarāvās un runājās, bet citi indivīdi gribēja aizņemt visu iespējamo vietu netraucētai savu našķu baudīšanai.
Vispār milzu akmens “Pasažieru vilciena” lauciņā, bet cepumi un karmas punkti konduktoriem – velosipēdi bija vēl citiem braucējiem un diezgan veiksmīgi viss tika saorganizēts.
Līdz nākošās vasaras piedzīvojumiem, šo rakstu apskatīšu regulāri, lai gremdētos atmiņās, cik forši bija. :)