Reinis labo mani. Es laboju dažus citus. Laura aiz garlaicības pieraksta lektoru kļūdas. Bet, sarunājoties ar Ingrīdu, es uzzināju cik ļoti savairojušies ir gramatikas un pareizrakstības/runas ignorētāji, nīdēji un Eszinulabākunmanpatīkliktkomatuskurgribu cilvēki, kas “pamožās 7.00”. Tās lietas, kuras skolā ir klupšanas akmeņi – iztabas, kafeinīcas, lūzstoši koki, gūlbji un visādi ārprāti ar kopā rakstāmiem/nerakstāmiem vārdiem un drošībai salikti divi komati – vairs tik ļoti neizceļas, jo kurš tad mūsdienās raksta? BET tas tikai problēmu sašķeļ divās, pareizrakstība kļūst par slēpto zemūdens daļu, kura kā nodevīgs īlens izlien no maisa tikai sūtot vēstules, čatojot un čiepstot. Vai sākot strādāt tēvēnetos, apoļļos un dēvējot sevi par Žurnālistu.
Kaitinošās kļūdās, ko cilvēki pieļauj RUNĀJOT (normālā sarunā, nevis prasot uguni Maskavas ielas apkaimē):
Kaitinošās kļūdās, ko cilvēki pieļauj RUNĀJOT (normālā sarunā, nevis prasot uguni Maskavas ielas apkaimē):
1. “ka” un “kad” un “pa” un “par” jaukšana.
Kā VISPĀR šos var jaukt???? Un apmierināti murrāt TV ekrānā un turpināt tādā pašā stilā (ne)atbildēt uz pārējiem jautājumiem. Aaaaargh.
Kā VISPĀR šos var jaukt???? Un apmierināti murrāt TV ekrānā un turpināt tādā pašā stilā (ne)atbildēt uz pārējiem jautājumiem. Aaaaargh.
2. “jūs” + darbības vārds pavēles formā.
Pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu veido, darbības vārda īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes vienskaitļa 2. personas formas celmam pievienojot galotni -iet vai -ieties.
Pareizi: jūs audziet, nāciet, ēdiet, sāciet, trenējieties utt. Nepareizi: Draugi, nākat, ņemat, drebināties (šo, protams, daļa raksta ar īso “a”)!
3. “jeb “un “vai ” jaukšana
Paskaidrojuma saiklis “jeb” saista sinonīmus, piem., telefons jeb tālrunis, lietvārds jeb substantīvs. “Vai” jālieto, ja nozīmes ziņā vārdi atšķiras, piem., suns vai kaķis.
Šis ir mans klupšanas akmens. Kaut kā neatminos, ka skolā tas būtu uzsvērts. Tāpat arī man neviens nemācīja, ka tik ļoti jāšķir “savādāk” un “citādāk” lietojums.
4. Vārdi, kuru nozīme ir diezgan ļoti cita, bet tos vienalga lieto. Varbūt tāpēc, ka nezina nozīmi. Varbūt tāpēc, ka ir īpaši rezonējoši un inovatīvi lietot teju ekskluzīvus vārdu salikumus, kas sasien lasītāja smadzenes mezglā.
Subjektīvs tops, kuru noteikti var papildināt katrs.
ūdrs 
“Jūs nākat, sēžat” pats par sevi nav nekas slikts. Tā ir īstenības izteiksme, t.i. fakta konstatācija vai jautājums, kur pretīm “jūs nāciet” ir uzaicinājums, pavēle utt. “Sēžiet, nākiet” gan ir nepareizi jebkurā gadījumā.
Izlasīju vienā rāvienā – paldies, patika!