Jau otro reizi biju nakts meža fotogrāfs fizmatu piedzīvojumu sacensībās “Spēks un Jauda” – sestdienas naktī Tukuma mežos bija atrodami 150 dalībnieki, organizatori, >30 tiesneši, mediju komandiņa, atbalstītāji, laikapstākļi un visa pasaules apņēmība nesties, mesties, sēdēt, rīkot, skriet un darīt lietas.
Reljefs bija tāds, kādu Latvijā tik bieži nebija nācies sastapt – slīkšņu purvi mijās ar stāvām nogāzēm un paugurpauguriem.
Smuko daudzo foto/video linki drīzumā parādīsies.
Nakts meža fotogrāfa piezīmes.
Paula mani ap 14tiem savāca Rīgā, aiznavigējām pēc dāvanām uzvarētājkomandām, pēc Kristas, kuru knapicītiņām iestūcījām mašīnā (jo grils un visas pirmās nepieciešamības mantas), un devāmies piedzīvojumā.
Ērgļa ligzdā Tukumā notiek kaut kāda darbība, jo daži iet uz veikalu, daži liek trasi, daži atkopjas un daži velk laiku līdz dalībnieku atbraukšanai. Palēnām sāk notikt joki un sarodas cilvēki.
Ārā bik sāk līt lietus.
Toma GoPro nesaderība ar ebreja stiku tiek tradicionāli atrisināta ar makgeivereni, visas pasaules baterijas un akumulatori ir salādēti. Noklausāmies Krūziņa tiesnešu instruktāžu un tiekam pie jauna apģērba.
Ārā līst.
Dalībnieki laiski ierodas, notiek ilgākā kapteiņu sapulce pasaulē, bet nekas, nekas, daži naktī tāpat izrādās kko nesapratuši. Atpazīstu gan dažas jau pagājušajā gadā redzētas komandiņas, gan baru vēl svešu entuziastu.
Rihards norāda, ka gandrīz visi ir uzģērbuši legingus, ko, iespējams, sauc par termo legingiem ar sporta garšu, un/bet viņš totāli atpaliek no šīm modes tendencēm, jo uzvilcis platas bikses. Ar kabatām.
Ārā sāk līt ļoti.
Komandas iziet uz startu pagalmā, izcīna kartes un dodas naktī.
Ārā ir reāls lietus.
Mediju komandiņa sadala ietekmes sfēras punktu izvietojuma ziņā, kura rezultātā Krūziņš mani un Šmitu aizved uz 5to posmu, kur tiesnešo Vilnis, Jānis, Katrīna, Uldis un Arita.
Uzdevumi – jānozāģē 3 pirkstu platuma ripiņas un jānes komandas biedri uz plāksnēm, izdarot rituālus vingrojumus. Viss notiek diezgan ātri. Ļoti spilgti atceros komandu “Irbīši”, kaut kur pie horizonta bik redzēju arī pasākuma draudzīgākās komandas titula ieguvējus “Šausmīgi lieliskos”, kuri dalīja torti, vēlāk Ieva esot pazaudējusi apavu zoles.
Secinu, ka posmā ir diezgan slikta nojume, bet nu vismaz ir.
Kādu laiku izklaidējāmies tur, un, tā kā Krūziņš neitrālā tonī ir pastāstījis, ka uz nākamo posmu varot aiziet bez nenormālas mērcēšanās Mordoras purvos, izdomājam iet uz 8to posmu pie Andreasa, Roberta un Laumas.
No sākuma sekojām kaut kādai komandai, kas beigu galā nebija pati labākā doma, jo viņi nomaldījās pāris metrus un tad līda caur slīkšņām pēc laika punkta.
Tikai nedaudz pavisam izbrienot cauri purvam un ērkšķiem, un tā, atrodam punktu, kurā, šķiet, ir ieradušās miljons komandas reizē. Uzdevumi – radiācijas noplūdes risināšana gāzmaskās un cīņa ar baloniem, izmantojot labākos ieročus pasaulē – par šķēpiem lepni dēvētas koka nūjas.
Ja radiācijas posmā redzēto komandu prasmes +/- neatšķīrās, tad šķēpos gan daži bija samērā labi vai izcili tizli.
Sāk uzsnigt.
Izrādās, ka šī posma bērzā kaut kāds vietējais bija ieurbis un milzonīgā maisā tecināja bērzu sulu. Roberts sāka cept vistu, Šmits un Lauma tikmēr uzstutēja nereāli bēdīgu nojumi, kuru vēlāk papildināja ar sienām.
Snieg ĻOTI un brīžiem novērojams pilnmēness.
Izrādās, ka Līga ir pārplēsusi mašīnu – līdz turpmākiem norādījumiem esam turpat.
Kad atbrauca ēdiens, noskaidrojās, ka Osvalds un Ģirts esot ceļā uz šejieni jau sešus simtus gadu. Bēdiņus navigējām, pūšot vuvuzellā un ruporā, bet bez sevišķiem panākumiem.
Uz šosejas beidzot atradām nereāli pārsalušus un bēdīgus abus pazudušos, kuri bija totāli nomaldījušies un vainoja kind of anonīmu komandu, kas nemākot orientēties.
Aizbraucām uz 4to punktu pie Jāņiem, Aigara, Sintijas un Plostnieces. Posmā kurpju šņores – šo gan es neredzēju komandas izpildījumā – un šaušana pa pīlēm. Ļoti patika pīļu uzdevums, mūziciņa un suns.
~Šajā brīdī putenis tā kā pazūd.
Steidzīgi visiem tika iedalīts proviants un devāmies tālāk pie Luksta, Deiča un Everitas uz 1. punktu – ziplains, pa kuru braucot, ar labākajiem pieciem darbarīkiem pasaulē jānogāž olas un “zaķītis” un dvēselīšu augstā taka. Šeit arī ir samērā daudz komandas, bet nu jau es daļu sāku atpazīt. Nojume vispār neizceļas, jo ir ~5tā punkta kopija.
Sniegs ir beidzies un lietu vairs nejūt.
Aizejam – lasi: uzrāpjamies – līdz otrajam posmam.
Tur sēž arī slavenais fizikas skolotājs Valdis Zuters, kurš uzdodas par laika skaitītāju un spēlē ģitāru. Punkta nojume izskatās pēc kaut kā, kur tiesneši plāno pavadīt nedēļu, malkas krājumi tā kā apstiprina šīs aizdomas.
Difrakcija, mati un lāzerītis totāli šķita ōsam, bet, nu, vidusskolas fizika nav tā lieta, ar ko aizraujas visa pasaule. Mārtiņam savukārt, gribējās, lai cilvēki kāpj bluķīšu kokā un to viņi arī mēģināja darīt – no tādiem, kas apķer koku un saka “Nebūs”, līdz ōsam izveicībai.
Guna pastāsta, ka tuvumā ir laika punkts ar svārstu, bet varbūt arī nē, jo komandas sūdzas. (Krūziņš vēlāk pārbaudīja, viss ar punktu bija labi).
Principā nelīst, bet no kokiem pil viss un uz zemes ir pēdējā sniega sega.
Aizbraucām uz Visziņa, Kristas un Elzas posmu ar numuru 6. Sasildījāmies pie ugunskura, cepām māršmalovus un skumām, ka nav komandu, tad komandas tomēr atnāca. Uzdevums – stāva dubļu nogāze, pa kuru jāripina baļķēni un tad tie atkal jāstiepj augšā. Otrs uzdevums – dabā ir paslēpušies putniņi un jāatrod politiķis.
Viņiem bija diezgan pieklājīga nojume, ūdenspīpe un ērtākā tikšana uz posmu pasaulē.
Līga noskaidroja, ka pārējos abos posmos īsti vairs nav komandu (bēdiņš, jo gribēju redzēt Lauras un Jāņa peldēšanas lietu), turklāt kopā izstājušās jau piecas triecienvienības, tāpēc braucām atpakaļ uz 5to posmu. Tur izrādījās, ka savu nojumi viņi nav sevišķi centušies uzlabot, jo lol nau vērc.
Atpakaļ bāzē satiekam komandiņas, visi guļ vai mētājas. Pievienojāmies kolektīvajai mētāšanās disciplīnai un gaidījām apbalvošanu. Nākamajā momentā pēc apbalvošanas visi tie pasaules cilvēki, kam mega agri vajadzēja būt Rīgā, bija aizbraukuši un tūlītējs mājupceļš nedraudēja, tāpēc varēju izklaidēties, mazgājoties rīta sniegā, jo tās Lieldienu tradīcijas.
Svētdienas, protams, īsti nebija, toties sestdienas nakts bija lie-lis-ka. Paldies!
Virtuālo nojumes diplomu iegūst Virgīnija, Guna, Mārtiņš un Valdis.
ūdrs 
Piiles tieshaam izskataas labi!