Cornery_Popcorn

Nopietni strādājot visus savus darbus un brīvajā laikā aizpildot brīvo laiku ar freelance darbiem, blogs totāli ir novārtā.

Ne pavisam Pavisam, jo šeit ir tradicionālais īsviedoklis par Oskarfilmām. Diemžēl, jau sen pēc ceremonijas, bet šaubos, ka tas maina vērtējumu.

“The Grand Budapest Hotel” – sen sen bijām kinō, jo Andersons (viņa filmas gribas apēst) un ritīg smuki. Tā arī bija – nesaprātīgi glīts sapnis filma, krāsas, kadri, gaismas, spoguļattēlu, proporciju gleznas un izcila kadru dalīšana. Un krāsas vēlreiz. Turklāt stāsts arī ir jauks, kaut gan totāli tālākā plānā. Bonuss – visādā ziņā magnētiski liktenīgi šarmantais Gustavs ir Voldemorts un tur ir bataljons citu lielisku aktieru.

“Boyhood” – noskatījos, līdz ko parādījās internetos. Jāakcentē apjomīgais projekts – filmēšana notika 13 gadu periodā, aktieri esot strādājuši bez līguma (jo noteikumi), eksistēja čupa A, B, C plānu visam utt – ok, pilns internets šo mazo faktu.
Filma gandrīz ir true dokumentālais gabals; neparādījās sajūtas, ka “dzīvē jau tā nenotiek”, turklāt patika, ka varoņi attīstās, manuprāt, ticami pareizi – reizēm krasi, bet, šķita īsti un pamatoti.
Viena no jaukākajām filmām, ko esmu redzējusi kādu pāris gadu laikā.
Boyhood Oskaru nedabūja, es arī nedotu, toties ļoti rekomendēju noskatīties. Ā, māmiņa dabūja Oskaru.

“The Theory of Everything” – kad es redzēju treileri, gandrīz negribēju skatīties, bet vispārējā eiforija kkā piespieda. Mēģināju noskatīties, pārtraucu, atkal atsāku, un tā kādas trīs reizes. Laikam, sliktākā bija pirmā pusstunda, pēc tam ir ļoti labāk. Stāsts primāri veltīts cīņai ar slimību, nevis zināmā aizrobežām, tāpēc bik bōring sajūta saturiski. Bet Hokinga cilvēka atveidojums izcili izcils.

“Whiplash” – uzmanību un sasprindzinājumu izraisoša filma + lieliska mūzika + bungu solo + ļoti labi tēlojumi (labākā 2. aktiera Oskars). Īsi stāsts – jauns, labs bundzinieks grib būt labāks, sāk spēlēt elites blicē, kuras diriģents brutāli pušo visus līdz limitiem.
Filma nedaudz papēta senseju būšanu un ļauj savvaļu katra interpretācijām par pareizu audzināšanu, skološanu, talantu, konkurenci un cilvēcību. Rekomendēju noskatīties. Ļoti.

“Birdman”. Oj. Nu, šis tika pie akadēmijas Oskara. Laikam, because of reasons.
Dzīves nogurdināts aktieris dzird slavas dienu balsi (lasi: ļoti atkal bungas, tas tā kā šogad aktuāli) un tā vispārīgi mēģina atkal nokļūt slavas dienu orbitā, tikai visai nepareizi. Pārsvarā par visu, ko viņš dara, ir WTF sajūta, bet nu es neesmu izbijusi slavenība un nespēju asociēties.
+ viņam ir narkomāne meita + kaudze retardētu kolēģu + problēmas.
Jāpiemin, ka kamera visu laiku atrodas līganā non-stop kustībā, kas gan liek ar pietāti vērtēt to montāžu, gan nereāli kaitina.

“Selma” ir par melnādaino tiesībām, jo šogad tam gājienam 50 gadi. Neesmu redzējusi.

“Immitation game” – par Alanu Tjūringu un Enigmu un maziem, jauniem datoriem. Kā ģeniālas idejas, prasmes un pieejas apstrādā un vērtē sabiedrība, rādīja jau Hokinga filma. BET – mans vērtējums – Imitācijā ir gan krietni labāks scenārijs, gan īstāki tēli un lietas, gan labāks un sakarīgāks viss.
Ja ļoti daudz skatās kino, tad šeit ir savākušies ~visi Lielbritānijas pelnošie aktieri un, kā interneti brīdina, Benedikts vnk tēlo sociopātu ģēniju Šerloku Ho Alanu Tjūringu.
Bet man vispār ļoti patika, rekomendēju.

“American Sniper” – internetos vēl nav manīts, domāju noskatīties, jo ceru, ka šī nebūs tipiska kara/pēckara filma.

Vēl – esmu gatava paust visādus negatīvus komentārus, jo BigHero ieguva balvu, un tā multene ir drausmīga. Bet nu viss cits, ko redzēju arī bija samērā nē, izņemot lipīgo LEGO dziesmiņu.

Toties multeņu seriāli – Rick and Morty ir obligātā literatūra. Un citi viedokļi ir nederīgi.
Ārčera jaunā sezona ir skatāma (jo es dažām pārlēcu pāri un nezināju kā būs). Un, iespējams, jāķeras klāt Over the Garden Wall, jo visas tās AŠ rekomendācijas un izskatās ļoti disturbējoši amazing slikti.