Turpinu Prezetācijas_1 iesākto tēmu.

Kad liekas, ka Prezentācija izskatās labi, un cilvēki sajūsmā ģībs, nemāni sevi! Izej ārā, nodarbojies ar kko citu, paguli, kādu dienu par to nedomā un tad apskati vēlreiz. Vai nu tev joprojām patiks (tas laikam būs labi) vai daudz ticamākais otrais variants – tev būs ienākusi prātā kāda labāka ideja, atradīsi salabojamas vietas, neveiklas pārejas, slaidos paslēpušos Comic Sans utt.



Pieņemot, ka prezentācija izskatās tieši tā, kā gribi, liela daļa darba ir padarīta. Atliek tikai visu pastāstīt un parādīt, jo cilvēki ierodas dzirdēt tevi un lietas, nevis paskatīties uz cmukiem claidiem. Diemžēl gadās, ka it kā laba prezentācija ātri tiek padarīta nepanesama. Kā? NUUU, ir vesels ieroču arsenāls, ko izmantot, lai neviens tevī neklausītos un prezentācijas laikā visi justos kā moku kambarī.

Balss
– Kāda tava balss ir, tāda ir. Ja tu pīksti vai ņerksti, lieto mikrofonu. Ja telpa ir liela, lieto mikrofonu.
– Mikrofonā nav jākliedz, tas dara skaļāku normālu balsi, kalniešu auri sāpju sliekšņa decibelos nav normāla balss.
– Divas galējības, kuras nevajadzētu sasniegt – monotona, neieinteresēta balss pret balsi, kurā dzirdami uzspēlēti, teatrāli izsaucieni, neadekvātas izteiksmes utml.

Valoda
– Pārāk lēni ir slikti un pārāk ātri arī ir slikti. Jā, viss ir slikti. Kontrolē sevi; reizēm, īpaši smagos gadījumos, noderot savu prezentāciju ieraksti, bildes utml.
– Tas nekas, ka neesi perfekts svešvalodā vai runā ar akcentu. Parasti publika ir pretimnākošāka, ja centies un runā kā vari/māki, nevis prezentācijas sākumā paziņo, ka nerunāsi angļu mēlē, norādot, ka prezentācija ir angliski un visi tāpat visu sapratīs. Neviens vnk nepievērsīs uzmanību. (BET klausītāji nebūs priecīgi, ja būs pilns ar gramatikas un paviršības kļūdām, kuras rodas nevis nezināšanas, bet gan vienaldzīgas attieksmes pēc!)
– Specifisku vārdu un terminu šalts neprofesionālim ir pliķis sejā. Izskaidro īsi un vienkārši. Un tad, ja ļoti vajag, bliez ar smago artilēriju.
– Sava mērķa panākšanai var izmantot dažādas metodes, bet parasti trīsstāvīgu lamuvārdu lietojums nav piedodams. Oficiālās prezentācijās diezgan neiederīgs un smieklīgs ir lauciniecisks un/vai pārlieku emocionāls stāstījums.

Laiks
– Nemāki apieties ar pulksteni – meklē speciālista palīdzību! Ja prezentācijai ir paredzētas n minūtes, samierinies un veido to tā, lai iekļautos laikā. Iekļaušanās laikā nav 7 slaidu apstāsts 12 minūtēs un tad atlikušo 20 izklikošana divās.
+/-10% parasti ir pieļaujami, Ja pabeidz ātrāk, teorētiski ir vairāk laika jautājumiem. Divreiz pārsniegts limits nozīmē, ka spāņu zābaki ir nieks salīdzinot ar to, ko auditorijas iztēlē esi izdzīvojis. Ar izņēmumiem, protams. Aizraujošs stāstījums, harizmātisks runātājs – visi ģībs un prasīs vēl, bet neceri, ka tu by default esi viens no tādiem.
– Teorētiski slaidam vajadzētu atvēlēt ne mazāk par x sekundēm un ne vairāk par y. Diemžēl, x un y ir atkarīgi no pieredzes un prezentācijas specifikas. Es ieteiktu x būt vismaz 10 sekundes, un y vēlams mazāk par 2 minūtēm, bet nav tāda Ze Likuma, kas to noteiktu.

Materiāli
– Savos pierakstos var ieskatīties, ja vajag. Acis nepaceļot, ar pirkstu/degunu velkot līdzi pa papīru, kur esošo tekstu jau esi iekalis vārds vārdā, ir kretīniski – cilvēkiem būs žēl gan sava laika, gan tevis.
– Ja prezentē blāķi datu, ir dilemma – vai (un kad) dot materiālus (materiālus, nevis 1:1 prezentāciju). Parasti iesaka to darīt prezentācijas beigās. Ja tēma ir sarežģīta un auditorijai, piemēram, studentiem, kas mācās par ļoti sarežģītu algoritmu sarežģītību, visi piemēri (starp citu, vislabāk cilvēki mācās tieši no piemēriem) būs jāsaprot un jāzina, es iesaku materiālus dot jau pirms prezentācijas/lekcijas, bet parasti teiktu, ka nevajag neko dalīt – informācija par tevi/uzņēmumu/universitāti ir atrodama pasākuma mājaslapā/info bukletā. Turklāt tie, kurus tas interesēs, pajautās paši.

Izskats un kustības
– Normas robežas. Nav svarīgi vai valkā formālu uzvalku vai ikdienišķus džinsus; tīrs apģērbs, kas neizskatās valkāts pāris gadus šķūnī, nesot malku, parasti būs gana, tomēr, ja vēlies radīt kaut kādu konkrētu iespaidu par sevi, ģērbies tam atbilstoši!
– Aizmirsti par sālsstabiem un akmens sejām. Žesti un kustības ļauj uzsvērt, akcentēt, jokot, sadarboties. Izmanto to!
– Nenormāls stress? Šis laikam ir vienīgais, par ko man absolūti nav ko ieteikt cilvēkiem, kas cieš no lampu drudža/stresainā stresu stresa/panikas/bailēm/nelabuma utml. Ja esi pārliecināts un zinošs par savu sakāmo, kas tad var notikt? Oratora prasmes tiek izkopts. Uztraukums ir OK, vienkārši ej, dari, runā! Galu galā – baudi procesu!

Attieksme
– Ja auditorija ir maza, veido kontaktu ar visiem klausītājiem, ja liela – skaties uz vidu/beigām.
– Reaģē uz to, kas notiek apkārt.
– Stāvēt ar muguru pret auditoriju ir liels NĒ! Stāvēt ar muguru un vēl boksterēt visu sakāmo no slaidiem ir liels, KATEGORISKS NĒ!
– Novērtē, ka vispār kāds ir ieradies.
– Man personīgi neizturami liekas runātāji, kas ieraugos slaidu saka “Ō, kas tad mums te ir, nuuuuu, mmm, te mēs laikam redzam eeee…”

Gadžeti
– Pieņem, ka dators un visas citas elektroniskās ierīces tevi ienīst. Saglabā, pārbaudi, taisi rezerves kopijas, pirms uzstāšanās izmēģini pulti, peli, klaviatūru, gaismas slēdzi utt.
– Slaidtinis – nē, tas ka tu visu laiku skaties, kas ir nākamajā/iepriekšējā slaidā, nepalīdz, tas kaitina. Un visi tagad zina, ka neesi īsti sagatavojies.
– Tu esi ticis pie lāzerīša, jeij. Lāzerītis piedāvā izklaidi, jo visi taču zina, ka stāvēt, runāt un rādīt ir bezgalīgi garlaicīgi. Ir divas lieliskas spēles, kuras katram būtu jāizmēģina:
Trakais Apļotājs – izdomā punktu/vietu slaidā, kam būtu jāpievērš uzmanība un tad mežonīgi apļo pa slaidu, sienu, klausītājiem, bet nekādā gadījumā netrāpi pa to, pieminēto, vietu. Iesācējiem.
Viltīgais Strēlnieks – šajā spēlē galvenais ir sākumā izlikties, ka nekad neesi turējis rokās pointeri, tad to pavērst pret skatītājiem un “nejauši” izvēlētam upurim trāpīt acīs. Atkārto, cik bieži gribi vai spējas ļauj. Jau advancētākiem lietotājiem.

Tu zini/esi dzirdējis, ka ir lietas/leģendas, kas strādājot.
– 6x6x6x6x6 likums – 6 rindas, 6 vārdi rindā, izlasāmi 6 sekundēs utt. Jā, cilvēki spēj 3-4 lietas uztvert un paturēt prātā, bet nepadari 6×6 par savu dzīves moto!
– 10/20/30 – 10 slaidi 20 minūtēs 30.ajā (fonta lielums). Nu, laikam, lielākajai daļai tas palīdz.
– Audiāļi, vizuāļi, fraktāļi un krimināļi – valda uzskats, ka cilvēki atcerēsies attēlus (jo pārsvarā ir tie, kuri informāciju uztver ar acīm), labi, ja klāt ir arī teksts, un runātājs vēl smuki visu pastāsta.
Rekur ir izcila prezentācija par pētījumu kā īsti smadzenes uztver informāciju un kāpēc bulletpointi nav nākamā labākā lieta aiz grieztās maizes.
– Auditorijas uzmanību vidēji var noturēt A minūtes, kur A svārstās no 7-20. Jā, teorētiski katrai fokusgrupai var kaut ko tādu atrast. Atkārtošos, bet, ja tu esi labs, tevī ar baudu klausīsies stundu. Ja neesi – pat piecas minūtes būs mūžība. Ir ieteikumi sadalīt savu uzstāšanos 10 minūtes garos etapos vai periodiski atdzīvināt klausītājus.
– Cilvēki piefiksē ēdienu, seksu, briesmas, naudu. Ne vienmēr tādā secībā.
– Sāc ar joku, pastāsti stāstu un akcentē kāpēc klausītājam svarīgi dzirdēt, ko tu stāsti. Šis padoms darbojas praktiski vienmēr un visur, jo cilvēkiem ļoooti patīk stāsti, t.i., ja savai it kā garlaicīgajai reģionālajai mežu pārskata finanšu sistēmas analīzes atskaitei pievienosi īsu, aizraujošu atkāpi par laimīgo darbinieku mežčirtēju Viesturu, kurš pārzina zāģi un māk cirst, un sestdienu vakaros dzejo, zvejo un dejo (vienlaicīgi), tevī ieklausīsies vairāk un ar lielāku interesi, nekā prezentējot vien sausus faktus.
– pameklē informāciju internetos, ir tik daudz labu lietu, ko es neesmu te pieminējusi!

UN esi kaut nedaudz kritisks, neuztver visu dzirdēto kā absolūtu patiesību! No katras redzētās (arī sliktās) prezentācijas tu vari mācīties. Mēģini un izmēģini, pārdomā un izdomā, pārbaudi un atrodi savu pieeju! Practice makes perfect!

Iedvesmai – TED prezentācijas – un te LINKS, kurā prezentācijas sakārtotas it kā pēc popularitātes/linku dalīšanas/twitter un facebook atsauksmēm utml


Ieraksta tapšanas laikā dažiem gandrīz nejauši izvēlētiem cilvēkiem jautāju – Kāda ir Tava briesmīgākā prezentāciju pieredze?
Topā ir atbilde “..nesalasāms PP murgs, kas garlaicīgi un kļūdaini tiek lasīts no ekrāna..”

Jautājums joprojām ir aktuāls, labprāt dzirdēšu atbildes- kāda ir Tava briesmīgāka pieredze prezentācijās? Der gan klausītāja, gan runātāja viedokļi!