Šķēres, Jānis, Madara un ūdrs

Madara un es mēdzam šķērēt matus citiem cilvēkiem; tā kā klienti atgriežas, acīmredzot, to darām ar profesionāļu cienīgu virtuozitāti, uz patērētāju orientētu attieksmi un, protams, nopietnu pieeju atbildīgam darbam. Mums ir kolosālas, asas šķēres un noteikums – 3 vīni – viens jaunā imidža ieguvējam, viens Madarai, viens ūdram.

Blogeris Jānis bija pieteicies nākt – teica, ka neko vairs neredzot un mati jāgriežot nost.

Ekskluzīvs ieskats patssevfrizieris.lv aizkulisēs!
Jānis priecīgs:


Jānis ļooooti priecīgs (un bik’ izskatoties pēc Bībera):

Pēc darbībām ar šķērēm, klātesošie metās neplānotās, mežonīgās izklaidēs:




Ekselences saldējumi un ūdrs

Eksperimenti ar saldējumu testēšanu turpinās.
Ekselencei ir jauni saldējumi un reklāmas pa puspasauli, kas liek PIRKT:
pagaršoti tika Valrieksti & brownie un Šokolāde no Javas salas

    100 ml/75 g
    Rīgas piena kombināta ražojums
    Šobrīd ir akcija (Rimi 0.49 Ls, nevis 0.69 Ls)
    Tas, ka saldējums esot pillllnīgi dabīgs, uzsvērts gan latviski, gan angliski, kopā 4 reizes iepakojumā.

Valrieksti & brownie


ekselence valrieksti braunijs

Nav slikts, bet ir ārprātīgi salds.
Lielu vilšanos sagādāja pats saldējums, jo uz paciņas ir uzzīmēts tas pats sapnis, kas ielu reklāmās – brauniju kārta, kurai virsū ir saldējuma kārta, tad tas apliets ar šoko un virsū smuki sēž valrieksts un kliedz “Apēd mani!”
Tas ko dabū, ir mikslis no saldējuma, braunija drupačām un pāris valrieksta krikumiem:



Jā, ar šoko viss ir apliets, tas gan.
Turklāt uz papīra var it kā redzēt, ka saldējums ir uz kociņa ar ekselences logo – realitātē tā nav.
Tā īsti negaršoja nevienam testētājam no mūsu mājsaimniecības.

Šokolāde no Javas salas


ekselence javas sala

Parasts šokolādes saldējums. Arī ļoti salds. Īpašu sajūsmu degustētājos neizraisīja.

Verdikts – var jau stilot, pirkt un ēst. Bet – iepakojums ir melīgs, principā jūtos tā nedaudz varbūt krietni bišķīt piemānīta.

Kulinārija, ūdrs un pārējā mājsaimniecība

Tu neskaitoties īsts blogeris, ja neapraksti vismaz kādu piedzīvojumu ar ēdienu. Šobrīd modē – svaigēšana, veģi, pašatklātas receptes “tas ar to tā tur mērcē” (lasīt – šķērsām pāri pustukšam ledusskapim), savu virtuves sasniegumu fotografēšana no visām debespusēm un bilžu likšana blogā (kura ieraksti sastāv TIKAI no ēdiena bildēm).

Ūdrs arī tā māk.
Piedāvāju aprakstus ar mūsu radniecīgi nesaistītās mājsaimniecības dalībnieku ZE receptēm – īpašām prasmēm un trikiem virtuvē. Droši izmēģiniet mājās!
Tā kā bija slinkums (un neiespējamība) visu to taisīt, zibenīgi uzskicēju krāšņus, detalizētus, izskaidrojošus zīmējumus – ļoti tuvus realitātei.

Jāsāk, protams ar virtuvi:

Un tupinājumā – mūsu talanti /pārsteigums – alfabētiskā secībā/

Andreass
Apgalvo, ka mīca vislabāko rauga mīklu visā Rīgā + mākot uztaisīt garšīgu pupiņzupu. Man personīgi ievērības cienīgs liekas kabacis pīlē. Ā, un vārīti džinsi.


Madara
Viņa ir virtuvē visaktīvākā:
divu veidu vistas salāti un siera zupa ir lieliski.




Madaras garšīgā persiku kūka arī.

Reinis
Diezgan askētisks. Jāatzīst, ka vislabāk viņam padodas uzvārīt ūdeni (OK, tad pievienot arī makaronus, vēl makaronus vai pelmeņus. Arī sāli.) Un uzvārīt moku.
Īpašā recepte ceptiem kartupeļiem – pirms katras cepšanas jāiepērk jauna kartupeļu garšvielas paka, jo nevar jau zināt – mājās, plauktiņā ir vai/jeb nav.

SB
Rudens sautējums, čili zupa un Andreasa sagatavotās mīklas tālākapstrāde.





Es pārsvarā izdomāju, ka jāiemācās kaut kas uztaisīt, eksperimentēju, kamēr sanāk +/- tā, kā gribu. Ar to arī viss apstājas, jo jāizmēģina atkal kaut kas jauns. Pašlaik topā ir magoņmaizītes.

Vēl neizdarīto lietu sarakstā ir turduckens, alus zupa ar alu, grilēšana uz asfalta (kad man atdos grilu) un visādas citas ārkārtīgi garšīgas vai mežonīgi jautras receptes.

Izolators, Šmī un ūdrs. Fotoreportāža


Otrais nosaukums – Kā mēs braucām Gunti lūkoties…
Dalībnieki – SB, Andreass, Madara.

Uz to vietu var tik ar kājām – ilgi, ar riteņiem – plānā, ar autobusu – ček.
Autobuss virzienā Rīga – kautkuriene ir pa pusei pilns, pārsvarā ar pensionāriem. Ar miega un ēdiena badu cīnāmies, snobiski uzēdot avokado


un aplūkojot brīdinājumus ap šoferīša privāto telpu.


Ze Pieturā izkāpj apmēram puse braucēju, mūs ieskaitot; sekojam straumei.



Mani izbrīna smēķējošo pārsvars, it kā taču slimnīca un tā, bet varbūt stresa līmeņi ir debesīs…
Andreass teica, ka zinot, kur jāiet, tādēļ izskatāmies pārliecinoši, droši ejam garām ieejai, pagriežamies ap stūri un apmaldāmies (lasi – izdomājam, ka jāpiezvana vēlreiz Šmī).



Pa to laiku no iekštelpām – tur ir tāda kā zāle/gaitenis ar lieliem logiem, mūs ir pamanījusi kaut kāda aktīviste, kura pienāk klāt, iedod katram infolapas par pacientu ombudu un prasa – kādam, mūsuprāt, ir jābūt labam ārstam?
Paralēli zvanot Guntim, un mēģinot noskaidrot, kur jāiet, atbildam kko no sērijas – nekorumpētam un gudram kā Hausam. Aktīviste neizskatījās priecīga.

Guntis priecīgi paziņo, ka mūs redz, lai ejot uz priekšu. Uz priekšu nozīmē – līdz žogam, kas, kā izrādās, vairāk kalpo kā psiholoģiskā barjera. Pāris baloži gan diezgan bezkaunīgi to barjeru šķērso vairākas reizes.



Šmī izskatās iejuties labi – cik nu apstākļi ļauj – tērpies vietējās hipsteru modes pidžamā, paspējis uztaisīt revolūciju (neļāva sēdēt svaigā gaisā pēc 17.00), pārzina stāvu iemītniekus un to leģendārākās izdarības, zināšanu bagāžai pievienojis info par medicīnu un veselības aprūpi Latvijā.

BET – labāk vienreiz pašam redzēt, nevis 10reiz dzirdēt lasīt, tāpēc- aizbrauc ciemos!

Autobuss virzienā kautkuriene – Rīga bija gandrīz pārpildīts, toties uzradās ļoti daudz + krieviski runājošs pasažieris jautrā prātā, kurš prasīja kāpēc Andreasam nav biļete (jo AŠ apsēdās uz grīdas) un vēl visu ko…



PS #1 – jābūt gataviem, ka – kaut arī personāls izturas laipni, norāda ceļu un atbild uz jautājumiem, nav sajūtas, ka par apmeklētājiem kāds parūpētos- pie tā žoga bija kopumā trīs ķebļi (mēs mētājāmies zālē), ja iet iekštelpās, tad jāņem savs respirators, ja respiratora nav – ir viens telefonveidīgais, pa kuru var 1:1 aiz stikla parunāties.



PS #2 – pirms braukšanas vēlams noskaidrot ko tieši vajag aizvest


PS #3 – tur blakus ir upe, ir neeeeeeenormāli daudz odu.

Lielais sports un ūdrs

Par mediju uzmanību nesūdzamies, mēs esam krutākie fani jau vairākus gadus. Šodien arī bijām gan ziņās, gan internetos:


Šonedēļ sākas vasara, zābaki tiek oficiāli nolikti skapī. Turklāt baudīt atpūtu un sauli, un grillus, un kaudzēm sporta pasākumus jau ir paspējuši visi – gan SB, gan Kristīne, gan uudrs.

AURA

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes jauktais koris AURA skatē ieguva 44.22 punktus un tas ir lieliski!


bik kultūras, ~ recenzijas un tā


Kā Ģirts aizrādīja – sen nekas nav aprakstīts. True, true. Ūdrs bija bik aizņemts ar zinātni un ziemu, janvāri un pāris darbiem, un studiju programmu vērtēšanu, un semināriem, un februāri, un konferencēm, un gatavošanos citām konferencēm, un lekcijas gatavošanu MMU, bet tas laikam by default neskaitās interesanti.
Bet, BET, Ūdrs paspēja baudīt kulturālus pasākumus – “Mirušās dvēseles” Nacionālajā, Rīgas Improvizācijas Teātris Splendidā, “Vectēvs” Jaunajā, Kolka, Bergmans, daudz cita kino, rabl rabl. Un man kaut kā liekas, ka kultūras uzņemšana triecientempā ir ritīg forša.

~Recenzijas Ūdra gaumē. Nehronoloģiski.

Mirušās dvēseles
Sākumā un beigās tāds kā miegainums, bet pa vidu jutu azartu un bija bauda skatīties kā aktieri, kā liekas, paši diezgan priecājās uz skatuves. Man patika Gogoļa stāsts.
Obligāti draugiem, radiem un paciņām jāatgādina, ka izrāde bez starpbrīža. (Paldies Madarai un viņas informatoram!)

RIT
Es biļetes laimēju, sen nekas nebija laimēts, jutos priecīga. Bija forši un smieklīgi, patika kā vadītājs, laikam, strādā ar publiku. Varbūt bēdiņš, ka labākais joks, vismaz priekš manis, atskanēja jau pašā sākumā. Ok, garā versija, stāsts tāds – vadītājs lūdz publikai patiesi atbildēt uz dažiem dvēseli izzondējošiem jautājumiem (nu tur pateikt, kurš labāks masieris – Rihards vai Žanis? Kura labāk gatavo omleti – Maiga vai Olga?) Un tad jānosauc pāris lietvārdi ar “Z”, tad darbības vardi ar “D”; visi smej, smej, bet latviešu tautas mīkla +/- tiek izveidota. Tā skan:
Driblē kā zebra,
Domā kā zibens un
Dejo kā zvaigzne. Kas tas ir?”
Un gandrīz momentā balss no zāles stūra sauc – Māris Grigalis! :D
Paldies Inesītei par kompāniju!

Vectēvs
JRT, Vilis Daudziņs
Man patika izrāde. Ar vieglumu iznest traģismu – nepārspīlējot, neliekuļojot, neapvainojot, nekritizējot, vnk pastāstot.
Taču man nepatika lielā daļa publikas, kas vnk truli smējās katrā brīdī, kurā ķip varēja – atskanēja lamuvārds vai kaut kas par kara šausmām, vai badu, vai tanku.

Kolka K
Ok, Rīgā tā laikam iet zem kumēdiņš un katrā mazmiestā zem doķene. Latviešu (starp citu, lietuviešu arī, Ramūns var teikt, ko grib, es redzēju Tadu) kino ir diezgan pusbaudāms, sajūta, ka aktieri spēlē teātri, vienīgā atšķirība – nevis uz skatuves, bet pļavā/mežā/uz ielas/vatever. Bet LATVIEŠU ir un paliek must see statusā, jo apm retāk kā referendumi Ziemassvētki.
Vairāki momenti bija jumtu nesoši, es ceru, ka kulta statuss tiks vismaz pāris frāzēm.

Bregmana cikls Ksunī
Oj, šis bija vnk wow, Andreass teica, ka jāiet, kkur dabūja biļetes un mēs gājām. Izrādās, tur ik sestdienu notiek zviedru režisora Ingmāra Bergmana divu filmu parādīšana, pirms dubultseansa par tām pastāsta spoilo lektori kino eksperti. Mūsu pieredze bija trakoti jautra, jo lektors stāstīja, izstāstīja; tad bija it kā jārāda filmu, bet rādīja filmas fragmetus, cilvēki tā kā kļuva tramīgi, tā kā nesaprata, kas notiek; tad tie fragmenti beidzās (pēc kādas pusstundas vismaz) un tad rādīja filmas īsto versiju. Kāpēc jau pēc pāris min visu nesalaboja, man nav skaidrs, bet vairs tur negribu iet.
Pati filma – Septītais zīmogs – bija gana laba un pirms tam dzirdētie spoileri man (lasīt: ritīg nezinošam mietpilsonim, kas nepārzina visu zviedru kino) īstenībā palīdzēja saprast kas kur ar ko ko dara.
Vēl mīnusi – bija drausmīgi auksts, Andreass gandrīz aizmiga.

Oskari
Ārtistu es neesmu redzējusi, es esmu viena no Tiem. Ja noskatīšos, apsolu komentēt pa labi un pa kreisi. Atrunai – mēmās filmas Ūdrs ir redzējis ne vienu vien. Melnbaltās arī.
Pārējās?
The Descendants – nekās Tāāāaāds, bet var skatīties, ir diezgan izklaidējoši.
Extremely Loud & Incredibly Close – N/A
The Help – pēc treilera noskatīšanās es varbūt gaidīju ko citu, bet anyway – bija tiešām laba filma.
Hugo – smuka
Midnight in Paris – stilīga, daudz labāka, kā šķiet/tiek gaidīts
Moneyball – apm sākām, nevarējām skatīties tālāk, līdz pusei netikām.
The Tree of Life – nenodari to sev! Drausmīga @$#@Q%@%$^. Zināji, ka eksistē Diskaverī čanels? Un internets? (PS – šo filmu man nesaprotamā veidā mēdz salīdzināt ar Melanholiju, bet M. man patika nesalīdzināmi labāk)
War Horse – Oj, mēs ar Madaru sakodām zobus un, asarām plūstot, sirdij strauji sitot un elpai aizsitoties ik spriedzes momentā, šo nervus kutinošo triecējtrilleri noskatījāmies. Patvaļīgi atsaucoties uz IMDb atsauksmi – Lesija satiek ierindnieku Raienu un fonā skan episka mūzika.

Starp citu, Rango ir tiiik foooršs (ļoti maziņajiem bērniem gan vēlams to nerādīt), man prieks, ka viņi dabūja Oskaru!

Prezentācijas_2

Turpinu Prezetācijas_1 iesākto tēmu.

Kad liekas, ka Prezentācija izskatās labi, un cilvēki sajūsmā ģībs, nemāni sevi! Izej ārā, nodarbojies ar kko citu, paguli, kādu dienu par to nedomā un tad apskati vēlreiz. Vai nu tev joprojām patiks (tas laikam būs labi) vai daudz ticamākais otrais variants – tev būs ienākusi prātā kāda labāka ideja, atradīsi salabojamas vietas, neveiklas pārejas, slaidos paslēpušos Comic Sans utt.



Pieņemot, ka prezentācija izskatās tieši tā, kā gribi, liela daļa darba ir padarīta. Atliek tikai visu pastāstīt un parādīt, jo cilvēki ierodas dzirdēt tevi un lietas, nevis paskatīties uz cmukiem claidiem. Diemžēl gadās, ka it kā laba prezentācija ātri tiek padarīta nepanesama. Kā? NUUU, ir vesels ieroču arsenāls, ko izmantot, lai neviens tevī neklausītos un prezentācijas laikā visi justos kā moku kambarī.

Balss
– Kāda tava balss ir, tāda ir. Ja tu pīksti vai ņerksti, lieto mikrofonu. Ja telpa ir liela, lieto mikrofonu.
– Mikrofonā nav jākliedz, tas dara skaļāku normālu balsi, kalniešu auri sāpju sliekšņa decibelos nav normāla balss.
– Divas galējības, kuras nevajadzētu sasniegt – monotona, neieinteresēta balss pret balsi, kurā dzirdami uzspēlēti, teatrāli izsaucieni, neadekvātas izteiksmes utml.

Valoda
– Pārāk lēni ir slikti un pārāk ātri arī ir slikti. Jā, viss ir slikti. Kontrolē sevi; reizēm, īpaši smagos gadījumos, noderot savu prezentāciju ieraksti, bildes utml.
– Tas nekas, ka neesi perfekts svešvalodā vai runā ar akcentu. Parasti publika ir pretimnākošāka, ja centies un runā kā vari/māki, nevis prezentācijas sākumā paziņo, ka nerunāsi angļu mēlē, norādot, ka prezentācija ir angliski un visi tāpat visu sapratīs. Neviens vnk nepievērsīs uzmanību. (BET klausītāji nebūs priecīgi, ja būs pilns ar gramatikas un paviršības kļūdām, kuras rodas nevis nezināšanas, bet gan vienaldzīgas attieksmes pēc!)
– Specifisku vārdu un terminu šalts neprofesionālim ir pliķis sejā. Izskaidro īsi un vienkārši. Un tad, ja ļoti vajag, bliez ar smago artilēriju.
– Sava mērķa panākšanai var izmantot dažādas metodes, bet parasti trīsstāvīgu lamuvārdu lietojums nav piedodams. Oficiālās prezentācijās diezgan neiederīgs un smieklīgs ir lauciniecisks un/vai pārlieku emocionāls stāstījums.

Laiks
– Nemāki apieties ar pulksteni – meklē speciālista palīdzību! Ja prezentācijai ir paredzētas n minūtes, samierinies un veido to tā, lai iekļautos laikā. Iekļaušanās laikā nav 7 slaidu apstāsts 12 minūtēs un tad atlikušo 20 izklikošana divās.
+/-10% parasti ir pieļaujami, Ja pabeidz ātrāk, teorētiski ir vairāk laika jautājumiem. Divreiz pārsniegts limits nozīmē, ka spāņu zābaki ir nieks salīdzinot ar to, ko auditorijas iztēlē esi izdzīvojis. Ar izņēmumiem, protams. Aizraujošs stāstījums, harizmātisks runātājs – visi ģībs un prasīs vēl, bet neceri, ka tu by default esi viens no tādiem.
– Teorētiski slaidam vajadzētu atvēlēt ne mazāk par x sekundēm un ne vairāk par y. Diemžēl, x un y ir atkarīgi no pieredzes un prezentācijas specifikas. Es ieteiktu x būt vismaz 10 sekundes, un y vēlams mazāk par 2 minūtēm, bet nav tāda Ze Likuma, kas to noteiktu.

Materiāli
– Savos pierakstos var ieskatīties, ja vajag. Acis nepaceļot, ar pirkstu/degunu velkot līdzi pa papīru, kur esošo tekstu jau esi iekalis vārds vārdā, ir kretīniski – cilvēkiem būs žēl gan sava laika, gan tevis.
– Ja prezentē blāķi datu, ir dilemma – vai (un kad) dot materiālus (materiālus, nevis 1:1 prezentāciju). Parasti iesaka to darīt prezentācijas beigās. Ja tēma ir sarežģīta un auditorijai, piemēram, studentiem, kas mācās par ļoti sarežģītu algoritmu sarežģītību, visi piemēri (starp citu, vislabāk cilvēki mācās tieši no piemēriem) būs jāsaprot un jāzina, es iesaku materiālus dot jau pirms prezentācijas/lekcijas, bet parasti teiktu, ka nevajag neko dalīt – informācija par tevi/uzņēmumu/universitāti ir atrodama pasākuma mājaslapā/info bukletā. Turklāt tie, kurus tas interesēs, pajautās paši.

Izskats un kustības
– Normas robežas. Nav svarīgi vai valkā formālu uzvalku vai ikdienišķus džinsus; tīrs apģērbs, kas neizskatās valkāts pāris gadus šķūnī, nesot malku, parasti būs gana, tomēr, ja vēlies radīt kaut kādu konkrētu iespaidu par sevi, ģērbies tam atbilstoši!
– Aizmirsti par sālsstabiem un akmens sejām. Žesti un kustības ļauj uzsvērt, akcentēt, jokot, sadarboties. Izmanto to!
– Nenormāls stress? Šis laikam ir vienīgais, par ko man absolūti nav ko ieteikt cilvēkiem, kas cieš no lampu drudža/stresainā stresu stresa/panikas/bailēm/nelabuma utml. Ja esi pārliecināts un zinošs par savu sakāmo, kas tad var notikt? Oratora prasmes tiek izkopts. Uztraukums ir OK, vienkārši ej, dari, runā! Galu galā – baudi procesu!

Attieksme
– Ja auditorija ir maza, veido kontaktu ar visiem klausītājiem, ja liela – skaties uz vidu/beigām.
– Reaģē uz to, kas notiek apkārt.
– Stāvēt ar muguru pret auditoriju ir liels NĒ! Stāvēt ar muguru un vēl boksterēt visu sakāmo no slaidiem ir liels, KATEGORISKS NĒ!
– Novērtē, ka vispār kāds ir ieradies.
– Man personīgi neizturami liekas runātāji, kas ieraugos slaidu saka “Ō, kas tad mums te ir, nuuuuu, mmm, te mēs laikam redzam eeee…”

Gadžeti
– Pieņem, ka dators un visas citas elektroniskās ierīces tevi ienīst. Saglabā, pārbaudi, taisi rezerves kopijas, pirms uzstāšanās izmēģini pulti, peli, klaviatūru, gaismas slēdzi utt.
– Slaidtinis – nē, tas ka tu visu laiku skaties, kas ir nākamajā/iepriekšējā slaidā, nepalīdz, tas kaitina. Un visi tagad zina, ka neesi īsti sagatavojies.
– Tu esi ticis pie lāzerīša, jeij. Lāzerītis piedāvā izklaidi, jo visi taču zina, ka stāvēt, runāt un rādīt ir bezgalīgi garlaicīgi. Ir divas lieliskas spēles, kuras katram būtu jāizmēģina:
Trakais Apļotājs – izdomā punktu/vietu slaidā, kam būtu jāpievērš uzmanība un tad mežonīgi apļo pa slaidu, sienu, klausītājiem, bet nekādā gadījumā netrāpi pa to, pieminēto, vietu. Iesācējiem.
Viltīgais Strēlnieks – šajā spēlē galvenais ir sākumā izlikties, ka nekad neesi turējis rokās pointeri, tad to pavērst pret skatītājiem un “nejauši” izvēlētam upurim trāpīt acīs. Atkārto, cik bieži gribi vai spējas ļauj. Jau advancētākiem lietotājiem.

Tu zini/esi dzirdējis, ka ir lietas/leģendas, kas strādājot.
– 6x6x6x6x6 likums – 6 rindas, 6 vārdi rindā, izlasāmi 6 sekundēs utt. Jā, cilvēki spēj 3-4 lietas uztvert un paturēt prātā, bet nepadari 6×6 par savu dzīves moto!
– 10/20/30 – 10 slaidi 20 minūtēs 30.ajā (fonta lielums). Nu, laikam, lielākajai daļai tas palīdz.
– Audiāļi, vizuāļi, fraktāļi un krimināļi – valda uzskats, ka cilvēki atcerēsies attēlus (jo pārsvarā ir tie, kuri informāciju uztver ar acīm), labi, ja klāt ir arī teksts, un runātājs vēl smuki visu pastāsta.
Rekur ir izcila prezentācija par pētījumu kā īsti smadzenes uztver informāciju un kāpēc bulletpointi nav nākamā labākā lieta aiz grieztās maizes.
– Auditorijas uzmanību vidēji var noturēt A minūtes, kur A svārstās no 7-20. Jā, teorētiski katrai fokusgrupai var kaut ko tādu atrast. Atkārtošos, bet, ja tu esi labs, tevī ar baudu klausīsies stundu. Ja neesi – pat piecas minūtes būs mūžība. Ir ieteikumi sadalīt savu uzstāšanos 10 minūtes garos etapos vai periodiski atdzīvināt klausītājus.
– Cilvēki piefiksē ēdienu, seksu, briesmas, naudu. Ne vienmēr tādā secībā.
– Sāc ar joku, pastāsti stāstu un akcentē kāpēc klausītājam svarīgi dzirdēt, ko tu stāsti. Šis padoms darbojas praktiski vienmēr un visur, jo cilvēkiem ļoooti patīk stāsti, t.i., ja savai it kā garlaicīgajai reģionālajai mežu pārskata finanšu sistēmas analīzes atskaitei pievienosi īsu, aizraujošu atkāpi par laimīgo darbinieku mežčirtēju Viesturu, kurš pārzina zāģi un māk cirst, un sestdienu vakaros dzejo, zvejo un dejo (vienlaicīgi), tevī ieklausīsies vairāk un ar lielāku interesi, nekā prezentējot vien sausus faktus.
– pameklē informāciju internetos, ir tik daudz labu lietu, ko es neesmu te pieminējusi!

UN esi kaut nedaudz kritisks, neuztver visu dzirdēto kā absolūtu patiesību! No katras redzētās (arī sliktās) prezentācijas tu vari mācīties. Mēģini un izmēģini, pārdomā un izdomā, pārbaudi un atrodi savu pieeju! Practice makes perfect!

Iedvesmai – TED prezentācijas – un te LINKS, kurā prezentācijas sakārtotas it kā pēc popularitātes/linku dalīšanas/twitter un facebook atsauksmēm utml


Ieraksta tapšanas laikā dažiem gandrīz nejauši izvēlētiem cilvēkiem jautāju – Kāda ir Tava briesmīgākā prezentāciju pieredze?
Topā ir atbilde “..nesalasāms PP murgs, kas garlaicīgi un kļūdaini tiek lasīts no ekrāna..”

Jautājums joprojām ir aktuāls, labprāt dzirdēšu atbildes- kāda ir Tava briesmīgāka pieredze prezentācijās? Der gan klausītāja, gan runātāja viedokļi!

Balsošanas sistēmas – gandrīz for dummies

Šis ir ieraksts par to, kā balsojot veidojas uzvarētājs. Viens no vairākiem kandidātiem.


Jau tālumtāltālajā 1951. gadā Kenneth Arrow pierādīja, ka esot trim vai vairāk iespējām (kandidātiem), neviena vēlēšanu sistēma nevar pilnībā apmierināt visus kritērijus, kas vajadzīgi/izvirzīti (godīgums, vienlīdzība, nešmaukšanās, prioritāšu saglabāšana, visu balsojošo vērā ņemšana u.c. interpretējumi), lai sakarīgi noteiktu vēlēšanu uzvarētāju. Par to viņam piešķīra Nobela prēmiju ekonomikā.

Reālajā dzīvē izmantotās vēlēšanu sistēmas kādu kritēju principā uzskata par mazāk svarīgu par pārējiem. Viena uzvarētāja noteikšanai +/- izmanto šīs:

  1. Balsošana “parastā” (Plurality voting, First-past-the-post) – katram ir viena balss, katrs par kaut ko nobalso, tas kandidāts, kam visvairāk balsu, uzvar.
    Šis ir ļoti populārs, viegls, bet bieži arī ne pārāk godīgs veids. Ja kādam kandidātam ir izteikts pārsvars, viss kārtībā, bet, ja balsis sadalās ar nelielu atšķirību, gala iznākums var nebūt vēlamākais. Varianti – izslēgšana, balsu minimumi, divas kārtas u. c.
  2. Zini savas prioritātes (Preferential voting) – kandidāti tiek sarindoti tādā secībā, kādā dod tiem priekšroku. Varianti – no n kandidātiem izvēlies un sanumurē labākos 3, nevis visus + dažādas punktu/balss svarīguma došanas metodes (Borda count); kandidātu izslēgšana (ļoti daudz dažādu variantu) u. c.
  3. Būs OK (Approval Voting) – balsotājs balso par visiem kandidātiem, kas, viņaprāt, varētu uzvarēt, un šis pats balsotājs būtu apmierināts ar jebkuru no tiem.
  4. Vērtēšana (Range Voting) – katru kandidātu vēlētājs novērtē ar punktiem. Šo sistēmu diezgan bieži izmanto sportā.
  5. Kondorsē metodes (Condorcet methods) – diezgan ļoti līdzīgas balsojumam pēc savām prioritātēm, taču atšķiras uzvarētāja noteikšanas veids. Principā uzvar tas, kas uzvarētu visus pārējos kandidātus 1:1 cīņā (šo sauc par Kondorsē kritēriju).
    Tiek izveidoti kandidātu pāri un noskaidrots, kurš kuru uzvar. Kaut arī metodes (atkal daudz dažādi varianti) ir dažādas, tās visas atrod Kondorsē uzvarētāju, ja tāds eksistē. (Iespējama loģiska un bēdīga, un ļoti reālu vēlētāju izraisīta uzvara “pa apli”: A uzvar B, B uzvar C, C uzvar A).


Piemērs, kas parāda, cik ļoti izvēlētais balsošanas veids ir svarīgs. (Modificēts no šiem piemēriem).

Tātad, vienkāršības labad, ir 100 cilvēki – balsotāji (uzņēmuma darbinieki, visi simts maniakāli godprātīgi, ar augstu atbildības sajūtu un tā), uzskatīsim, ka ir jāievēl ballītes rīkotājs – viens no četriem kandidātiem:

  • A – Aivars – patīk hokejs, futbols un vispār sports kā tāds. Sola ballīti taisīt ar visādām sportiskām izdarībām, sacensībām un “Dinamo” komandu.
  • B – Baiba – Saka, ka vajag vienu kārtīgu balli beidzot. Balle būšot pilī, ar sulaiņiem, tērpiem, orķestri un karaļu cienīgiem gardumiem. Daudz gardumiem.
  • Ž – Žanis – ir gali un pazīst cilvēkus, kas pazīst cilvēkus. Sola kaut ko neaizmirstamu.
  • R – Rūdis – plāno ģimenisku pasēdēšanu/zaļumballi jūras krastā. Priekšnieka radinieks.
Ņemot vērā minētās vēlēšanu sistēmas, darbinieku balsojums jocīgā kārtā bija sadalāms četrās grupās (vienā 26 darbinieki, otrā – 25, trešajā – 19, ceturtajā – 30), kuru pārstāvji bija vienādi prioritāri sarindojuši visus četrus kandidātus):

26 25 19 30
1. vieta B Ž Ž R
2. vieta A A A A
3. vieta R R B B
4. vieta Ž B R Ž

Tātad, ja noteicošais ir vienkāršs balsu vairākums (t.i., kuram visvairāk balsu 1. vietā), tad ballīti rīkotu Žanis (25+19). Jā, to nosaka 44% darbinieku, bet tas nu ir vienkāršais vairākums.
Ja būtu vajadzīgs vismaz 50% +1 darbinieka atbalsts (vai kā nu grupa vienojas), sākas pats labums.

Ja izmanto izslēgšanas metodi, tad pirmajā vietā vispār neviens nav vēlējies redzēt Aivaru, tātad Aivars tiek “izslēgts”, atliek trīs kandidāti. No esošajiem vismazāko balsu skaitu(26) ieguva Baiba, tātad, arī viņa tiek izslēgta. Paliek divi kandidāti, turklāt pirmā grupa (26 cilvēki) kā trešo variantu (aiz Baibas un Aivara) izvēlējās Rūdi, tātad Žani atbalsta tie paši 44 darbinieki, bet Rūdi nu jau 26+30, t.i. 56 darbinieku un ballīti rīko Rūdis.

Kandidātu izslēgšana var notikt arī citos veidos vai nenotikt nemaz. Piemēram, vēlēšanu sistēma, kura ļauj katram kandidātam piešķirt punktus, tā kā ir 4 kandidāti, pirmajai prioritātei 4 punkti, otrajai 3, trešajai 2, ceturtajai 1 punkts. Uzvar tas, kurš savāc visaugstāko punktu skaitu
(t. i. kandidāta punkti=4·( )+3·( )+2·( )+1·( )).
Izmantojot šādu punktu sistēmu, balsojums par ballīti izskatās tā:

A=4·(0)+3·(26+25+19+30)+2·(0)+1·(0)=300
B=4·(26)+3·(0)+2·(19+30)+1·(25)=227
Ž=4·(25+19)+3·(0)+2·(0)+1·(26+30)=232
R=4·(30)+3·(0)+2·(26+25)+1·(19)=241

Visvairāk punktus ieguvis ir Aivars, tātad ballīte iegūst sportisku noskaņu.

Ne vienmēr punkti tiek piešķirti šādi, ir varianti, kuros vēlētājs pats var sadalīt, piemēram, 10 punktus kandidātu vidū – diviem dodot pa 4 punktiem, trešajam – 2 punkti. Var kaut visus 10 atdot vienam. Ir variants, kur pirmā prioritāte saņem vienu punktu, bet pārējie atbilstoši 0.5, 0.333…, 0.25, 0.2; iespējami veidi, kur ļauj balsot negatīvi utt.

Ja izmanto sistēmu, kurā vēlētājs vienkārši atzīmē tos kandidātus, kuri, viņaprāt, der – dažus, nevienu vai kaut visus; nevienam netiek dota priekšroka. Uzvarētājs ir tas, kuram visvairāk piekritēju.
Ja uzskata, ka visas grupas piekristu, ka ballīti rīko viņu pirmās trīs prioritātes, Aivars tiktu pie ballītes rīkotāja darba. Ja trešā grupa atzīmētu visus ČETRUS kandidātus(t.i., vienalga kurš rīko, galvenais ka ballīte), Aivaram un Rūdim būtu vienāds balsu skaits.
Reāli šī sistēma izvirzot kādu no grupas ir diezgan efektīva, jo vēlētājs var atbalstīt visus, kas viņam liekas piemēroti. Tie kuri neatbalsta nevienu vai atbalsta visus rezultātu neietekmē. Un teorētiski – konkurējošie spēki nevis censtos viens otru nomelnot, bet izskatīties labi VISU vēlētāju acīs.

Maģiskā sistēma, kurā tiek izmantota salīdzināšana “pa divi” nemaz tik sarežģīta nav, bet var būt laikietilpīga, ja ir daudz kandidātu. Vēlēšanu tabulu apskata, salīdzinot katrus divus kandidātus un nosakot uzvarētāju:

A:B 26 25 19 30
1. vieta B A A A
2. vieta A B B B

Tātad Aivars uzvar Baibu ar 74:26
Pārējos savstarpējos pārus attēlo tabula (ierakstīts savstarpējās cīņas uzvarētājs):

A B Ž R
A ——– Aivars Aivars Aivars
B ——– Baiba Rūdis
Ž ——– Rūdis
R ——–

Par katru uzvaru dod vienu punktu, par neizšķirtu puspunktu; tas, kam visvairāk punkti, uzvar.
Tātad, uzvar Aivars ar 3 punktiem. Šis piemērs skaitījās viegls, parasti pie astronomiskiem skaitļiem visu dara datori.

Izmantojot dažādas metodes, par uzvarētāju ir iespējams kļūt gan Aivaram, gan Žanim, gan Rūdim.

Piemēra beigas.

Komentārs – parasti gan balsotāji zina kādā veidā viņi balso, kā tiks noskaidrots uzvarētājs, vai viņi var atturēties, vai esošajā sistēmās ir iebūvēts, ka vajag noteiktu balsotāju skaitu, lai vispār balsošana skaitītos notikusi utml.
Vēlreiz atgādinu, ka iepriekš aprakstītais attiecas uz viena indivīda ievēlēšanu, ko vēl salīdzinoši maza grupa.


Parasti cilvēkiem reti ienāk prātā apdomāt (vēl retāk – izmantot) alternatīvas/efektīvākas/situācijai piemērotākas balsošanas (vai izbalsošanas) iespējas.
Diez, kāpēc?

Beigās vēl lasāmviela – wiki politisko saukļu vācele.

Prezentācijas_1


Katram ir jāuzstājas auditorijas priekšā. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka lielākajai daļai mūsdienās to +/- māca skolā. To var atrast internetā. Grāmatās. Vatever kur. Pagaidām atstājot uztraukumus, pārliecības, humorus, valodas problēmas, gramatikas, stājas, kontaktus ar klausītājiem utml. otrajā plānā, vēlos akcentēt prezentācijas izskatu.

Nav labu vai sliktu programmu, kas domātas prezentāciju veidošanai. Ir subjektīvi ērtākas/intuitīvākas/smukākas/vieglākas utt. Es rekomendēju izmēģināt vismaz četras/piecas, jo tādējādi gana ātri(?) var saprast, kura veida tev patīk/der/dara, ko vēlies utml.
To paturot prātā, ir labas un sliktas prezentācijas. Parasti ir grūti kaut ko ieteikt, jo cilvēki pamanās uz saviem neparastajiem slaidiem slīdiem (vispār man vienalga, turpmāk lietošu “slaids”) sagāzt kko troļļu cienīgu un tad teikt “bet neviens tak` neteica, ka šitā nevar” – visu var un daži guru spēj lietas, ko parasti riskanti izmantot, pārvērst par kko lielisku. Bet tie ir GURU cilvēki.

uudrs iesaka: Ko vēlams atcerēties un izmantot, un darīt:

    IZMĒĢINĀT. Gan vairākas reizes iziet cauri, gan pārbaudīt, vai telpā esošā aparatūra un prezentācija neiznīcina ciena otru.

    SAGLABĀT. Gan e-pastā, gan flašā, gan vienkārši to veidojot.

    EKSPERIMENTĒT. Ja laiks atļauj, var apgūt jaunu programmu (ja nepārvaldi vismaz divas – žēl, žēl, bet pats vainīgs). Ja tematika atļauj, vari izmēģināt kā tas ir – prezentācija bez neviena reāli uzrakstīta vārda (tikai attēli un pati runa).

    SAPRAST. Lielākajai daļai cilvēku sākumā ir vienalga par ko tu runā. Tu un tā tava prezentācija spēs (vai nespēs) klausītājiem likt ieklausīties vai filtrēt, vai aizmigt, vai smieties, vai izmisumā spēlēt spēlītes telefonā. Vai Tevi interesētu uzzināt visu par runātāja bērnību, viņa kompānijas pedējiem 5 gadiem un tad atlikušajās 3 minūtēs ātri, ātri par jauno?

    PAREIZRAKSTĪBAS LIETOŠANA. Jā, briesmīga prezentācija var kļūt vēl traģiskāka.

    MEKLĒT. Gandrīz nekas nav tik unikāls, lai par to jau kāds nebūtu rakstījis/izteicies. Google/Bing/forumi ir ļoooooti derīgi, iemācies efektīvi meklēt un tiksi pie kaudzēm papildus info.

    OKAMAS NAZIS. Šis ir absolūti skaists princips. Tiec vaļā no visa, kas nav absolūti nepieciešams. Less is more!

Vienmēr labāk ir izskatīties labāk. Šajā gadījumā – pat ja tā ir maza prezentācija lokālā lokā – piedomāt un izdomāt, un izmēģināt.


uudrs NEiesaka un lūdz laboties: Lietas, ko vēlams neizmantot:

    DERDZĪGAS KRĀSAS. Publikai sāp. Ja domā tā pievērst uzmanību – izdevās. Tieši uz to vienu slaidu. Klausītāji parasti nav ne tik slikti, ne akli, ne slimi, ne kaut ko nodarījuši, lai viņus spīdzinātu.

    NEPIEMĒROTI FONTI. Pārsvarā domāts “nesalasāmi”.

    ŠAUSMĪGI FONI. Atkārtošos, bet ir tāda maģiska lieta, kas saucas “salasāmība”. Un ir tāds fakts, ka reti kuru uz semināru atnākušu profesoru interesē Tavs kaķis/zaķis/dārzs. Ja vien, protams, tā nav tava tēma.

    DEFAULTIE IZSKATI. Segvārds – templates. Bet šis ir individuāli, jo, piemēram, Beamer`ī nebūs daudz vietas variantiem, ja negribi burties cauri kodam. Vispār esmu novērojusi, ka konferencēs tiek izmantoti +/- oficiālie universitāšu/organizāciju paraugi. (LU sagataves – diemžēl joprojām tikai PP)

Par šīm četrām lietām es varētu runāt daudz (sakot “daudz” es domāju “Ļooooooooooti daudz”), ja kādu tas tiešām interesē – nebūšu pats labākais avots/pamācītājs, drīzāk kritiskais ļaunais cilvēks, tāpēc – lai Internets, krāsu teorija un spēks ir ar Tevi!

    TEXT TO SPEECH. Lūdzu, nevajag. Lasīt mēs visi mākam.

    INFORMĀCIJAS ČUPA. Jo viss taču ir tik nenormāli svarīgs (un visu vajag savā krāsiņā un savā fontiņā, lai auditorijai interesanti). Šis parasti ir PP noziegums, jo to ir nodevīgi viegli izveidot – datorā taču visu var izlasīt. 20 apakšpunkti, kuros prece ir labākā? Ierīces elektriskā ķēde ar 40 dažādiem elementiem? Kurš to var izprast pusminūtē? Un tas viss tikai 289 slaidos?

    INFORMĀCIJAS IZKLIEDE. Ja svarīgā formula/attēls/citāts ir 2. slaidā, bet atsauces uz to ir 15., vai tiešām jākliko cauri turp/atpakaļ? Mana personīgā pieredze saka, ka sarežģīti pierādījumi un izvedumi gluži vienkārši nav domāti prezentācijām (ar izņēmumiem). Ja klausītājs nav jomas speciālists (un reizēm – pat, ja ir), viņš gūs miglainu priekšstatu, kas tāpat būs jāprecizē vēlāk; pārējie parasti bez papildus informācijas negūs pat to.

    NEUZTVERAMI GRAFIKI UN BILDES. Jā, ekselis ir foršs. Jā, tas ļauj savienot 5 gadu datus vienā tabulā, kur katra gada rādītājiem ir vēl papildus 10 indikatori, turklāt katram vēl var piešķirt savu krāsiņu un paskaidrojumus… Jēj!
    Vēl forši ir izmantot 3D attēlus (ZOMG?, KĀPĒC????), lai attēlotu lineāras izmaiņas. Vai procentuālo sadalījumu. Vai savu kaķi vēlreiz, īpaši tiem, kam līdzi paķērušās 3D brilles.

    BLINGI. Izlaid skaņas, random slaidu pārejas, skaistus (tavuprāt) efektus, kas novērš uzmanību no tā, par/ap/ko tiek runāts!


Internetā atradu izcilu piemēru, gribētos kādreiz izmēģināt un atstāt visus vaļā mutēm:

uudra padoms – mācies no labākajiem (piemērs), mācies arī no sliktākajiem (piemērs), zini, par ko runā! Un, pirms runā, esi tiešām pārliecināts, ka tā tam visam arī jāizskatās, nevis jādedzina citiem acis un jāsien prāts mezglā!