Fizmatu piedzīvojumu sacensības “Spēks un Jauda” notika sestdienas naktī, Carnikavas mežos. Līga mani uzrunāja gatavot plakātus un diplomus (kā ik gadus, ok, trešo reizi) UN būt par trases fotogrāfu (pirmo reizi). Trases bildes fizmati.lv šeit un šeit.
Pasākums bija kolosāls, laikapstākļi ideāli, mediju komandiņa – lieliska. Naktī mežā blandījās tieši 110 dalībnieki, orientējoties, meklējot posmus, pildot uzdevumus, ēdot, smejoties, skrienot, sacenšoties utt. utjpr., vismaz 24 tiesneši, bargi un bezgalīgi godīgi tiesājot + organizatoru un palīgu bariņš, kuri organizēja un izpalīdzēja.
Gan jau dalībnieku stāsti ir krāšņi un izteiksmīgi. Jūsu uzmanībai – šeit – random momenti un novērojumi no meža fotogrāfa:
S&J pēcpusdiena.
Laura mūs savāc Alfā, secinām, ka kavējam tiesnešu sapulci, bet, atrodot Ērgļa ligzdu, nekas nav nokavēts un viss ir procesā.
Laura mūs savāc Alfā, secinām, ka kavējam tiesnešu sapulci, bet, atrodot Ērgļa ligzdu, nekas nav nokavēts un viss ir procesā.
Sapulcējas tiesneši
Līgas 20vietīgais pilnpiedziņas džips
Tieku pie Ze īsās instruktāžas par Visziņa fotoaparāta auto režīmu.
Seko ilga gaidīšana/izbraukumi uz mežu, kamēr ierodas dalībnieki, tiek līdz startam un aizskrien piedzīvojumā.
Mediju komandiņa – es un Osvalds, Pēteris bildē
Gaidot atrodam stratēģiski novietotus skolēnu domrakstus. Vienā pa puslapu bija programmēšanas kods. Vēl viens saucās “Radošā krīze” – dziļas eksistenciālas mokas par jābūtību.
Zvans no Sandara, kurš lika iet nopirkt viņam desu. Godam uzdevumu izpildīju un gandrīz neapjuku pie izvēles bagātības. Lauma Carnikavas veikalā atrada grēdu ar emo lellēm.
S&J nakts.
Īsi biju 1. punktā – uguns signāli bunkurā un plastalīns. Ar Līgu – atpakaļ ejot – nemaz, nemaz nenomaldāmies no ceļa.
Īsi biju 1. punktā – uguns signāli bunkurā un plastalīns. Ar Līgu – atpakaļ ejot – nemaz, nemaz nenomaldāmies no ceļa.
Tieku uz 3. punktu, kurā jāmet šķēpi un jātiek pāri bezdibenīgam bezdibenim. Sandara uzdevuma apraksts bija pasakains, ar katru nākamo komandu tas tapa detaļām bagātāks un plašāks.
Komanda, laikam “Jaudīgais Piecinieks”, klausās uzdevumu
Ierodas komanda “Krūšu inspekcija”, kuri bija dāsni ar visu un, kad jautāju kur kotletes un karbonādes, tiešām Šmī iedeva milllzonīgu karbonādi, garnētu ar sīku maizes šķēlīti.
Ierodas komanda (Update – komanda “Nu čau, mazā!”), kura pastāsta, ka pamanījās iedarbināt signalizāciju kaut kādam meža vidū esošam bāram.
Par čevitiem var viegli piedabūt cilvēkus stiept malku un kurināt ugunskurus:
Izcēlās dažas bēdiņu komandas, kuras līdzi paņēma karti, pildspalvu un ūdens pudeli(varbūt) un pamanījās šo pašu ekipējumu pazaudēt. Un otri bēdiņi – kuri mežā līdzi paņēma, laikam, visu savas virtuves saturu.
3. punktā es sabiju ilgi, loģistikas labirinti beigās aizveda uz 5. punktu. Tur satiekam smaidīgu Eglīti un tikpat smaidīgu Aigaru, kuri priecīgi stāsta kā pa viņiem šauj. Posma reljefs ir viltīgi izraibināts ar kādu metru dziļām bedrēm.
Roberts ir izgatavojis/nozāģējis grandiozu risinājumu vistas cepšanai.
Vēl barakās Roberta uzdevumā ir pamanāma nepanesama indīga smirdoņa, jo gruzdēt var viss un visu laiku, īpaši kkāds porolons.
Vista uz iesmiņa
omnomnomnivōrs
Vēl barakās Roberta uzdevumā ir pamanāma nepanesama indīga smirdoņa, jo gruzdēt var viss un visu laiku, īpaši kkāds porolons.
Secinām, ka daži citi punkti taču ir tepat blakus un sākam ilgo ceļu kāpās 5.-6.-7.-8.
6. punkts man šķita visātrāk izpildāms – slēdzīšu tilts un tīkls ar atslēgām, bet es pabiju tikai sešos no visiem astoņiem.
Smaidīgi 6. punkta tiesneši…
… un kādas dalībnieku komandas pārstāvis 6. punktā
Satiekam pagurušu komandu, kas velkas pa stigu un saka, lai viņiem nenāk tuvumā, jo iekrituši kanalizācijā(?).
7. punktā viens uzdevums bija pilnīgs kosmoss – no priedes galotnes brīvajā kritienā jālec pēc alus pudeles. Luksts un Deičs nodrošināja Piedzīvojumu.
Lēciens pēc alus
8. punkta atrašana bija H#6^1, kaut mūs tur aizveda. Līdām cauri HR#$7^ ar ērkšķiem, vēlāk, protams, izrādījās, ka kkur ir taka.
Kaps kāpās ugunskuram
Viszinim ir fantastiska magnētiskā soma, kas turas pie mašīnas durvīm.
S&J rīts.
Kkad pēc saullēkta tiekam atpakaļ Ērgļa ligzdā. Cilvēki var aizmigt visur, bet visērtāk noteikti ir uz grīdas sporta zāles vidū.
Kkad pēc saullēkta tiekam atpakaļ Ērgļa ligzdā. Cilvēki var aizmigt visur, bet visērtāk noteikti ir uz grīdas sporta zāles vidū.
Sastopu zombijveidīgas būtnes, kuras attāli atgādina naktī satiktos tiesnešus un dalībniekus.
Ieraugot čipsus, viss bars atdzīvojās un naski desoja pakaļ.
3. punkta tiesneši
Balvas
Svētdienas principā nebija.
Paldies visiem, ar šo nedēļas nogali ir oficiāli atnācis pavasaris un var sākt darīt visas foršās lietas!
Paldies visiem, ar šo nedēļas nogali ir oficiāli atnācis pavasaris un var sākt darīt visas foršās lietas!
ūdrs 
“Ierodas komanda, kura pastāsta, ka pamanījās iedarbināt signalizāciju kaut kādam meža vidū esošam bāram(?).” – tik tiešām, ieradās, komanda – Nu, čau mazā! – kura pa jūru nomaldījās ap 4 km un pa ceļam, jūras krastā, ieraudzīja bāru, kurai pietuvojies iesledzās diezgan skaļa signalizācija. Lieli pieminēt, ka ātri mukām prom. :)
Nelielas komatu kļūdas, atvainojos.
Un runā, ka pie A MKP bija tas kanalizācijas grāvis… :)
Yeah, “Nu, čau, mazā!” veiksmīgi noskrēja liekos 4 km, lai iedarbinātu bāra signalizāciju. :)
Jauks raksts, sagribējās atkal pa mežu skriet un purvos brist!
Gaidu nākamo gadu un, paldies ne tikai par bildēm, bet arī par jauko aprakstu. :D ;)