Ceturtdienas vakarā ieklīdām Bubamarā izmēģināt Andreasa fotoaparātu un apskatīt biologu Dziesmu spēles. Daži publikā zināja par pasākumu, daži nejauši atnāca, dažus Zane K. bija e-pastiski aģitējusi iet.

Tātad – pasākuma vieta – Ramūna piektā istaba pasaules mūzikas krogs Bubamara.
Iesaistītās personas – studenti, biobardi, viņu kvēlākās grūpijas un random viesi.
Pasākuma ideja – dziesmudari/grupas izpilda improvizācijas/mājasdarbus (tēmas – rudens un defoliācija), mēģinot tikt pie galvenās balvas. Sākumā domājām, ka diploma, bet izrādījās, ka dod arī alu.
Censoņi – trīs izpildītāji/apvienības – Dekstergrupa, Valdiņš un Emīls.
Žūrija – nenormāli zināmi popularitātes smagsvari. (ok, Kazanovas orķestra diriģents ir pietiekami atpazīstams)

Pirmais raunds.
Ar makgaivera lentes rotājumiem klāts mikrofons tiek nodots pirmās apvienības rokās – daudzsološs duets (solo un basģitāra) izpilda sērīgi lēnīgu pladžijātu improvizāciju par rudeni:


Otrais censonis, līdz pat performances beigām ieturot stilu – nekāda acu kontakta ar publiku,  uzstājas ar akustisku priekšnesumu par rudeni:



Trešais dalībnieks:
it kā kautrīgi paziņo, ka grupa kaut kur aizķērusies, bet acumirklī top skaidrs, ka viņš ir pārliecināts kormūzikas piekritējs – Mazā bilžu rāmītī rudenī melodija, taču vārdi viltīgi un tematikai atbilstoši nomainīti.

Pēc katras uzstāšanās tika uzklausīts žūrijas viedoklis, tomēr, ņemot vērā, ka viņu izteikumi noteikti parādīsies tēvēnetā, pie tiem nekavēšos.

Otrais raunds.
Pirmie uzsāk ar diskusiju treneris/basģitārists vs. solo, pēc izpildījuma žūrijas pārstāvis atzīst, ka “…bira asaras…”:

Valdiņš paņem publiku ar Noras Džonsas dziesmu saulainu rudens rītu, noslīpētām gurnu kustībām un adekvāti izpildītu ū-ū-ū-ū-uūūu-ūu.
Emīls improvizē blūzu – teksts par hloroplastiem, wabba wabba wabba, nobālēja, wabba wabba…

Kamēr tiek gatavots trešais etaps – absolūta improvizācija par skatītāju ieteiktām/akceptētām tēmām, īsi un kodolīgi, ~viena tvīta apjomā tika pierakstītas atbalstītāju vētrainās emocijas:
– Labs joks par hloroplastiem, kuri nobāl “kaut kāda” zilā priekšā.
– Es neesmu eksperts, bet tas čalis pie mikrofona kko kviec. Bē! Mikrofonam arī grūti.
– I’m @bubamara
– nezināju, ka viņš māk TĀ dziedāt!

Mundra komentāri par katru:
– Problēma ir lokāla:
kungam pietrūkst vokāla.

– Ko es varu pateikt par Valdiņu?
Es varētu rezervēt viņam savu galdiņu.

– Čali, ja tu esi dziedājis korī,
varēji veiklāk savu pakaļu gorīt.

Jestrā un aktīvā publika(plašās intervijas varbūt tiks publicētas citu reizi):

Trešais raunds.
Dekstergrupa trīs reizes izpilda skaņdarbu par cūkas kakla karbonādi, mēģinot izpelnīties bonuspunktus par kautiņu.
Valdiņš pievēršas bilingvālām problēmām par propolisu un baldriānu, joprojām eleganti kustinot gurnus.
Emīls, savukārt, neatkāpjas no akadēmisku tendenču piesātināta pidiridirallalā dziedājuma par nāru asinīm. Šeit gan žūrija piekasīgi norāda, ka neesot īstās piedziedājuma zilbes, tā reāli nogremdējot improvizācijas garu.

Kā jau bukmeikeri prognozēja, uzvarēja biobards Valdiņš – aplausi viņam un paldies visiem par izklaidējošo vakaru!